25. maijs, Sestdiena
Vārda dienas: Anšlavs, Junora
Sākuma lapa » Makroekonomika » Aug apetīte pēc izdienas pensijām
Aug apetīte pēc izdienas pensijām
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 17. maijs 2019, 10:16
Saeima atkal pievērsusies jautājumam par izdienas pensijām, un, kamēr, no vienas puses, saprāta balss sauc, ka izdienas pensiju saņēmēju loks ir jāierobežo, rindā pēc izdienas pensijām stāv vismaz vēl trīs dažādu profesiju pārstāvji. Pašlaik Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai vienota viedokļa šajā jautājumā nav. Visticamāk, Saeima pie tā atgriezīsies rudenī.

Latvijā saņemt izdienas pensiju tiesības ir 15 dažādu profesiju strādājošajiem, sākot no dzelzceļniekiem un militāristiem, tiesnešiem un prokuroriem, drošības iestāžu darbiniekiem, cirka un baleta māksliniekiem līdz neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem. Sākot no 1992. gada, gan izdienas pensiju saņēmēju kopējais skaits, gan profesiju skaits tikai pieaudzis. Īpaši palielinājušies izdevumi no valsts pamata un speciālā budžeta, gadā pārsniedzot 60 miljonus eiro. Par pagājušo gadu precīzu datu vēl nav, bet deviņos mēnešos izlietoti gandrīz 50 miljoni eiro.

Latvijas izdienas pensiju sistēmu, kā arī Eiropas izdienas pensijas pētījis Saeimas Analītiskais dienests. Ziņojums - apjomīgs, uz 140 lappusēm, iedots katram Sociālās un darba lietu komisijas deputātam uz rokas.

Pašlaik Latvijā nepastāv vienoti kritēriji, piešķirot tiesības saņemt izdienas pensijas. Zināmā mērā daļa izdienas pensiju balstās tradīcijās, piemēram, dzelzceļa darbinieku pensijas vai pensijas militārpersonām, kuras arī bija pirmās pensiju sistēmā ieviestās jau deviņdesmito gadu sākumā. Tomēr nereti izdienas pensijas kalpo kā papildu sociālās garantijas, lai piesaistītu valsts dienestiem darbiniekus, proti, izdienas pensiju var saņemt, vienlaikus turpinot strādāt. Saeimas Analītiskais dienests savā pētījumā norāda, ka nosacīti pašlaik izdienas pensiju saņēmējus var dalīt divās kategorijās. Viena darbinieku grupa var pretendēt uz izdienas pensijām no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta (aviācijas, dzelzceļa darbinieki, rūpniecības flotes darbinieki, teātra, cirka un operas mākslinieki). Pensionēšanās vecums lielākajai daļai šo cilvēku svārstās no 45 līdz 55 gadiem un nepieciešamais apdrošināšanas stāžs faktiski ir vienāds - sievietēm vismaz 20 gadu, vīriešiem - 25 gadi. Izdienas stāža kritēriji ir atšķirīgāki, un to nosaka darba specifika. Dati rāda, ka līdz ar izmaiņām izdienas pensiju likumā šādu pensionāru skaits pamazām sarūk. Taču ar katru gadu pieaug izdienas pensionāru skaits, kas saņem pensijas no valsts pamatbudžeta. Tās piešķir, pamatojoties uz nozaru speciāliem likumiem - kopumā tādu ir deviņi, katrai nozarei savs, piemēram, militārpersonām, tiesnešiem un citiem. Pensionēšanās vecums svārstās no 38 (atsevišķām mākslinieku grupām) līdz 55 gadiem. Izņēmums ir tiesneši, kuriem saņemt izdienas pensijas pienākas, sasniedzot vispārējo pensionēšanās vecumu. Vēl jāņem vērā, ka Latvijā ar katru gadu pieaug pensionēšanās vecums, bet izdienas pensijas vecums nepieaug.

No sociālā budžeta izmaksājamo izdienas pensiju saņēmēju skaits 2018. gadā bija 2427, un vidējā izdienas pensija bija 401,75 eiro. Pērn vidējais vecums, kādā izdienas pensija no šī budžeta tika piešķirta, bija 55,88 gadi. 2018. gadā visvairāk izdienas pensiju piešķirtas jūras, upju un zivju rūpniecības flotes darbiniekiem un dzelzceļa darbiniekiem. Savukārt no valsts pamatbudžeta maksāto pensiju saņēmēju skaits 2018. gadā bija 8289 personas un vidējais izdienas pensijas apmērs bija 467,34 eiro. Visvairāk no šīm pensijām saņem iekšlietu sistēmas darbinieki - faktiski 90 procenti, kā nākamā lielākā grupa ir militārpersonas. Pērn datu bāzē bija arī 258 mediķi - izdienas pensiju saņēmēji. Arī 2018. gadā visvairāk jauno izdienas pensiju piešķirts tieši iekšlietu sistēmas darbiniekiem (vidējais vecums 48 gadi, vidējā izdienas pensija 627 eiro) - kopumā 382 cilvēkiem, nākamā grupa ir neatliekamās medicīnas darbinieki - 38 (vidējais vecums 58 gadi, vidējā pensija 941 eiro).

Saeimas Analītiskā dienesta pētījumā norādīts, ka lielākajā daļā Eiropas valstu ir noteikta veida speciālo pensiju shēmas un privilēģijas, līdz ar to teikt, ka Latvija ar savu izdienas pensiju sistēmu būtu unikāla, nevar, atzīst Saeimas Analītiskā dienesta analītiķis Visvaldis Valtenbergs. Tomēr Eiropā pensiju sistēmu reformas ietver pakāpenisku atteikšanos no speciālajām pensijām vai citu pensionēšanas priekšrocību atcelšanu, kā arī ir noteikti kritēriji, pēc kādiem izdienas pensijas piešķir. Trīs Eiropas valstis izdienas pensijas ir atcēlušas vispār. V. Valtenbergs norādīja, ka izdienas pensiju sistēma ir jāpilnveido, jāievieš noteikti kritēriji. Izdienas pensijām jāatbilst savam sākotnējam mērķim. Tas ir īpaši svarīgi pašlaik, kad vēl vairāku nozaru darbinieki vēlas izdienas pensijas. «Runa ir par speciālās izglītības skolotājiem, sporta skolotājiem, pirmsskolas skolotājiem, Valsts probācijas dienesta un pašvaldības policiju darbiniekiem. Tieslietu ministrija izstrādājusi projektu, kas paredz izdienas pensiju piešķiršanu arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes ārstniecības personām,» stāstīja V. Valtenbergs.

Pašlaik nav īsti skaidrs, kas notiks ar izdienas pensijām. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece sacīja, ka ir grūti runāt par vienotu sistēmu, jo izdienas pensiju regulē dažādi atsevišķi likumi, turklāt saņēmēju loks arvien paplašinās. Iespējamais risinājums būtu vienotas sistēmas izveide.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats