24. maijs, Piektdiena
Vārda dienas: Ilvija, Marlēna, Ziedone
Sākuma lapa » Makroekonomika » Īpašumu kadastrālā vērtība augs; kas notiks ar nodokli?
Īpašumu kadastrālā vērtība augs; kas notiks ar nodokli?
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 9. maijs 2019, 16:00
Pašreizējo daudz kritizēto īpašumu kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtību aizstās ar jaunu metodiku, kuru Tieslietu ministrija uzskata par daudz kvalitatīvāku un godīgāku. Cita starpā, tā paredz ņemt vērā ēkas būvniecības gadu un nolietojumu. Saskaņā ar šo projektu, vērtīgākās ir pēc 2000. gada būvētās daudzdzīvokļu mājas ar minimālu nolietojumu – tām piemēros pusotras reizes lielu paaugstinošu koeficientu.


Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver, ka uzlabotā metodika nodrošinās objektīvu kadastrālās vērtības aprēķināšanu katram īpašumam - iedzīvotājiem ir jāsaprot sava īpašuma reālā vērtība, un valstij jāapzinās nekustamo īpašumu kopējā ekonomiskā vērtība.

Īpašumi kļūs vērtīgāki

Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem Latvijā ir vairāk nekā 800 000 nekustamā īpašuma īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju. Lai nepieļautu būtisku kadastrālo vērtību un attiecīgi nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, kadastrālas vērtības (izņemot lauku zemes) pēdējos gadus ir iesaldētas. Stājoties spēkā jaunajai kārtībai, šis ierobežojums vairs nebūs spēkā. Tāpat papildus kadastrālo vērtību pieaugumu visiem īpašumiem noteiks kadastrālo vērtību 85% atbilstības atcelšana ar grozījumiem Kadastra likumā 2017. gada maijā, kas attiecīgi veidos pieaugumu aptuveni 18-20%. Tas un citas izmaiņas likumā, visticamāk, palielinās kadastrālās īpašumu vērtības.

Jaunā metodika

Jaunā kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodika paredz ņemt vērā ne tikai īpašuma atrašanās vietu, bet arī ēkas celtniecības gadu, tās tipu un nolietojumu. Pēc projektu autoru domām, kadastrāli vērtīgākās būs ēkas, kas ir būvētas pēc 2000. gada. Tām piemēros paaugstinošu koeficientu, Piemēram, daudzdzīvokļu ēkai, kas ir būvēta 2001. gadā, kadastrālā vērtība būs 1,5 reizes augstāka nekā padomju laikos būvētajai hruščovkai, ja pārējie parametri būs identiski. Tāpat par vērtīgām tiek uzskatītas pirms 1914. gada būvētās ēkas. Tādām daudzdzīvokļu ēkām piemēros paaugstinošo koeficientu - 1,3 (ja būves kadastrālais novērtējums ir no 1 līdz 0,86).

Tāpat pārskatīs daudzdzīvokļu māju apbūves zemes vērtēšanu, izdalot no kopējās platības standartplatību (zeme zem mājas un tai piegulošā funkcionāli nepieciešamā zeme), bet pārējo platību, ko izmanto arī citu māju iedzīvotāji, turpmāk vērtēs kā zaļo zonu. Īpaši aktuāli tas ir zemes piespiedu nomas gadījumos.

Speciālās vērtības

Īpašumu kadastrālo vērtību lielākoties izmanto, lai aprēķinātu nekustamā īpašuma nodokli. Pieaugot kadastrālajai vērtībai, attiecīgi pieaug arī nekustamā īpašuma nodoklis. Lai novērstu tā nesamērīgu kāpumu, Tieslietu ministrija rosina papildus kadastrālajai vērtībai ieviest arī speciālo vērtību nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām.

Speciālās vērtības izmantošanas pieredze ir arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Zviedrijā, kur šī speciālā vērtība ir 75% no tirgus vērtības, Norvēģijā mājokļiem tā ir 25%, savukārt otrajam mājoklim 90%. Itālijā īpašumu vērtību atbilstība tirgus cenām ir robežās no 60 līdz 80%. Latvijā šāda speciālā vērtība nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām kopš 2016. gada jau tiek izmantota lauku zemēm.

Ieviešot jaunu vērtību, Kadastra informācijas sistēmā tiktu uzturētas divas vērtības: kadastrālā vērtība (atbilstoši vidējām nekustamā īpašuma tirgus darījumu cenām vērtības atskaites datumā jeb ar 100% atbilstību tirgus darījumu cenām) un speciāla nekustamā īpašuma vērtība nodokļu vajadzībām - nekustamā īpašuma nodokļa un kādu noteiktu nodevu vajadzībām no kadastrālās vērtības ar noteiktu koeficientu aprēķināta vērtība. Tieslietu ministrija uzskata, ka, ieviešot divas vērtības, būtu atrisināts jautājums par kadastrālās vērtības lietošanu dažādām vajadzībām. Gadījumos, kad ir vajadzīga informācija, kas ir maksimāli tuva tirgus līmenim (kompensācijām par apgrūtinājumu uzlikšanu, kapitāla pieauguma nodokļa aprēķins, valsts un pašvaldības zemes nomai u.c.), piemērotu kadastrālo vērtību. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa vai valsts nodevu vajadzībām būtu iespēja noteikt dažādas atbilstības dažādām īpašumu grupām, piemēram, ražošanai - 85%, lauksaimniecībai - 50%, savrupmāju apbūvei - 30%.

J. Bordāns uzskata, ka jauno kadastrālās vērtēšanas metodiku drīkst ieviest tikai tad, ja valdību veidojošās partijas vienojas par nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas reformu. «Valstij ir jābūt pieejamai objektīvai informācijai par kadastrālo vērtību, bet tas nedrīkst nesamērīgi paaugstināt nodokļa slogu ikviena iedzīvotāja primārajam mājoklim,» uzsver J. Bordāns.

Gaida sabiedrības viedokli

Jaunais Kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekts ir nodots sabiedriskai apspriešanai. Iedzīvotāji, uzņēmumi un organizācijas savu viedokli var paust līdz 14. maijam. Jaunajām kadastrālajām vērtībām teorētiski būtu jāstājas spēkā 2020. gadā. Taču likumā ir sagatavoti grozījumi, lai šo termiņu atliktu vēl par vienu gadu. Ja šis priekšlikums iegūs likuma spēku, tad kadastrālās vērtības, aprēķinātas pēc jaunā modeļa, stāties spēkā 2021. gadā.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats