19. augusts, Pirmdiena
Vārda dienas: Imanta, Melānija
Sākuma lapa » Makroekonomika » Cenas kāpj: Pirmās nepieciešamības preces paliek arvien dārgākas
Cenas kāpj: Pirmās nepieciešamības preces paliek arvien dārgākas
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 11. aprīlis 2019, 10:44
Pārtikas cenu inflācija sasniegusi augstāko līmeni kopš 2017. gada, sadārdzinoties par 2,4 procentiem gada laikā. Arī nākotnē maciņi turpinās tukšoties straujāk nekā iepriekš, it īpaši, ja būs vēlme dzīvot komfortā.

Latvijā šogad martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas pieauga par 1,1 procentu, bet gada inflācija šogad martā salīdzinājumā ar 2018. gada martu bija 2,8 procentu līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viens no inflācijas dzinējiem šogad ir pārtikas sadārdzināšanās, bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka cenu pieaugums lielā mērā ir saistīts ar pērnā gada nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un slikto ražu lauksaimniecībā. Tāpēc dārzeņu cenas Latvijā augušas par 16,2 procentiem un maizes - par 5,4 procentiem. «Vienlaikus gan pasaules pārtikas cenas šobrīd ir diezgan stabilas un bez izteiktas pieauguma tendences, tādēļ šobrīd neredzu pamatu ļoti būtiskām pārtikas cenu izmaiņām Latvijā,» prognozē M. Āboliņš.

Pēc ekonomista aprēķiniem, tomēr vislielākais cenu pieauguma cēlonis Latvijā šobrīd ir saistīts ar administratīvi regulējamo cenu izmaiņām un patēriņu nodokļu palielinājumiem.

No administratīvi regulējamajām cenām martā par 19,6 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kāpusi gāzes cena mājsaimniecībām un par 7,4 procentiem palielinājušās elektroenerģijas cenas. Papildus tam šogad palielinātas arī akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, kā arī alkoholiskajiem dzērieniem, rezultātā šo produktu cenas augušas par attiecīgi 9,9 procentiem un 3 procentiem. «Pēc maniem aprēķiniem, šie akcīzes likmju palielinājumi tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem šogad palielinājuši kopējo patēriņa cenu līmeni Latvijā par 0,5 procentiem,» savos vērojumos dalās M. Āboltiņš.

Pēc Swedbank aprēķiniem, galvenais cenu paaugstinošais faktors mēneša laikā bijis apģērbu un apavu cenas, kurām raksturīga izteikta sezonalitāte. «Apģērbu un apavu cenas parasti sarūk gada sākumā un gada vidū, kad ir aktīvākais atlaižu laiks, bet kāpj martā un septembrī, kad atlaižu maratons noslēdzies,» minēja Linda Vildava, Swedbank ekonomiste.

Tāpat kā vienu no faktoriem, kas kāpināja inflāciju, viņa minēja naftas cenu izmaiņas, ar ko saistīts degvielas cenu kāpums. Degvielas cenas atsākušas augt pēc krituma iepriekšējo četru mēnešu garumā. Pēdējo mēnešu laikā pakāpeniski atsākušas augt naftas cenas, kas sāk atspoguļoties vietējās degvielas cenās. Naftas cenas kāpuma galvenais iemesls ir par pieprasījumu straujāk sarūkošais piedāvājums. OPEC valstis vienojušās par ieguves samazinājumu, un naftas ieguve sarukusi arī sankciju skartajā Venecuēlā un Irānā. Brent naftas cena tikko sasniegusi 70 dolārus par barelu un aprīļa sākuma bijusi līdzīgā apmērā kā pagājušajā gadā.

Pēc CSP datiem, dīzeļdegviela gada laikā sadārdzinājās par 5,5 procentiem, auto gāze - par 9,4 procentiem, savukārt benzīna vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,7 procentiem.

«Pārliecinoši vislielākā ietekme uz gada inflāciju martā bija izdevumiem par mājokli, kas veidoja vairāk nekā trešdaļu kopējā cenu kāpuma. Ar mājokļa uzturēšanu saistītās preces un pakalpojumi martā bija par 5,7 procentiem dārgāki nekā pirms gada. Te izpaužas gan pērnā gada naftas tirgus notikumu atbalss, dabasgāzes cenai augot par 26,4 procentiem, gan īres un komunālo pakalpojumu izmaksu kāpums. Īres inflācija kļūst mērenāka (no 7,7 procentiem janvārī līdz 4,1 procentam martā), taču joprojām pārsniedz kopējo cenu kāpumu. Ūdensapgāde martā bija par 14,1 procentu, bet atkritumu izvešana pat par 16,3 procentiem dārgāka nekā pirms gada, tas daļēji saistīts ar nodokļu izmaiņām. Labi vismaz, ka beigām tuvojas malkas un granulu pircēju ciešanu ēra - cietā kurināmā inflācija atdzisusi līdz 3,9 procentiem no 10,4 procentiem janvārī un 21,8 procentiem pērnajā oktobrī,» secināja Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

Tāpat iedzīvotājiem vairāk naudas jāatliek arī atpūtas pasākumiem un hobijiem, jo cenas kāpj arī šajās nozarēs.

Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, šogad patēriņa cenas varētu augt straujāk nekā pērn. «To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām,» sacīja Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Savukārt P. Strautiņš uzskata, ka kopš pērnā rudens cenu kāpums pamazām bremzējas. Galvenokārt tas saistāms par norisēm pasaules tirgos, pamatinflācijas tendences ir drīzāk pretējas. Pēc viņa aplēsēm, inflācija turpmākajos mēnešos vēl nedaudz mazināsies, un gadā vidēji tā būs ap 2,5 procentiem.

Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists:

- Tuvākajos gados gan Latvijā turpināsies pietiekami spēcīgs algu kāpums, tādēļ mums arī turpmāk jārēķinās ar mērenu pakalpojumu cenu inflāciju, kas ir daļa no mūsu ekonomikas konverģences procesa ar ES dzīves līmeni.

Skatoties uz šo gadu, domāju, ka tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā nedaudz paātrināsies un jau aprīlī tā varētu atkal pārsniegt 3 procentus. Tas lielā mērā saistīts ar aprīlī gaidāmo siltumenerģijas tarifu palielinājumu Rīgā par 12,6 procentiem. Papildus kopš gada sākuma pakāpeniski ir augušas naftas cenas pasaulē, tātad nedaudz palielināsies arī degvielas cenas Latvijas benzīna uzpildes stacijās. Vienlaikus gada otrajā pusē inflācija Latvijā drīzāk atkal varētu nedaudz mazināties, un, pēc manām prognozēm, vidējā patēriņa cenu inflācija Latvijā šogad varētu būt 2,7 procenti.

Linda Vildava, Swedbank ekonomiste:

- Gada laikā martā (proti, salīdzinot ar pērno martu) vislielākā ietekme uz cenu pārmaiņām nemainīgi bijusi mājokļa precēm un pakalpojumiem. Tam seko pārtika, alkoholiskie dzērieni un tabaka, degviela, kā arī pakalpojumi, īpaši atpūtas, restorānu un viesnīcu. Tuvākajā laikā gaidāms, ka cenu kāpums šajās kategorijās saglabāsies starp galvenajiem gada inflācijas virzītājspēkiem. Swedbank prognoze šī gada vidējai inflācijai ir 2,5 procentu apmērā.

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

- Latvijas ekonomikas izaugsme šogad nepārprotami bremzējas, taču pagaidām vēl var teikt, ka makro rādītāji kopumā ir labvēlīgajā - ne par karstu, ne par aukstu - zonā. Ārējie apstākļi izaugsmei vairs nav tik pievilcīgi kā iepriekšējos divos gados, taču gan apstrādes rūpniecība, gan mazumtirdzniecība un galvenās pakalpojumu eksporta nozares izskatās robustas. Arī inflācija ir mērena, tā uzskatāma par atbilstošu valstij ar Latvijai piemītošo izaugsmes tempu.

Pasaules ekonomika pagaidām turas tā sauktajā Goldilocks jeb optimālas temperatūras zonā, bet tuvu tās apakšējai robežai. Jaunākie makro dati liecina, ka pasaules kopprodukts šobrīd aug apmēram par 3 procentiem gadā, pērn pasaules ekonomika auga par 3,5 procentiem. Riski sabalansētai izaugsmei nepārprotami ir pieauguši, jo īpaši eirozonā, kuras gada izaugsmes temps, šķiet, ir noslīdējis zem viena procenta. Latvijas ekonomika nepārprotami ir siltāka - IKP pieaugums ir straujāks, un pamatinflācija pakāpeniski palielinās.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats