17. jūnijs, Pirmdiena
Vārda dienas: Artis, Artūrs
Sākuma lapa » Makroekonomika » Budžeta ieņēmumi aug strauji, bet izdevumi – vēl straujāk
Budžeta ieņēmumi aug strauji, bet izdevumi – vēl straujāk
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 4. aprīlis 2019, 10:13
Reālo naudas apriti Valsts kasē 2019. gadā iezīmē gada pirmo divu mēnešu rezultāti: ieņēmumi auguši par 10,5%, bet izdevumi – par 13,7%.

Valsts reālie ieņēmumi un izdevumi procentuālā izteiksmē ir auguši divreiz straujāk nekā budžeta projektā, ko Saeima pašlaik pārvērš likumā. Šobrīd vēl nevar teikt tik krasi, ka likumam jau tā pieņemšanas brīdī nebūs nekāda sakara ar realitāti, bet līdz kaut kādā veidā paveiktai budžeta grozīšanai valsts var nonākt visai drīz.

Galīgajam lasījumam sagatavotais budžeta projekts paredzēja valsts ieņēmumu pieaugumu par 416,8 miljoniem eiro, bet izdevumu pieaugumu par 430,2 miljoniem eiro. Atbilstība starp likumprojektu un reālo dzīvi vismaz tāda, ka ir ieplānots un patiešām realizējas straujāks izdevumu nekā ieņēmumu pieaugums. Tomēr procentuāli izdevumu faktiskais pieaugums izrādās gandrīz trīs reizes straujāks par plānoto pieaugumu. Proti, 430 miljonu pieaugums ir tikai 4,8% pieaugums attiecībā pret 8,954 miljardiem valsts faktisko izdevumu pagājušajā gadā. Turpinot tagadējā stilā, viss 430 miljonu pieaugums tiktu iztērēts ļoti ātri. Tad nāktos vai nu pieļaut daudz lielāku deficītu līdz gada beigām, vai ķerties pie izdevumu samazināšanas. Turklāt jāņem vērā, ka 430 papildus tērējamie miljoni neatrodas vienā kaudzē un Valsts kase tos neizsniedz budžeta iestādēm naudas pieprasījumu secībā. Iestādes vismaz oficiāli drīkst gada laikā iztērēt tikai tik, cik Saeima katrai iestādei novēlējusi. Ja vienai iestādei naudas jau pietrūkst un citai paliek pāri, tad to kopējo izdevumu izlīdzināšana nav iespējama bez budžeta grozīšanas. Ir jau izkoptas dažādas procedūras, kā grozīt budžetu bez lemšanas Saeimas plenārsēdēs. Valdība un valdošā koalīcija cenšas izvairīties no nepieciešamības publiski demonstrēt budžeta likumā ierakstītās kļūdas.

Viens no kļūdu maskēšanas rīkiem ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, kuru apmērs šogad samazināts līdz 20 miljoniem eiro pērno 45 miljonu vietā. Nekas patiešām neparedzēts pērn nenotika, bet nauda pāri nepalika. No tagadējiem 20 miljoniem jau tagad 13 līdz 15 miljonus publiski pieprasījis satiksmes ministrs Tālis Linkaits, lai valsts varētu izpildīt saistības pret sabiedriskajiem pasažieru pārvadātājiem. Iztrūkums pasažieru pārvadājumu budžetā un līdzīgi iztrūkumi citur komplektā ar šo iztrūkumu rezerves samazinājumu ir budžeta veidotāju apzinātas kļūdas ar mērķi dabūt budžeta projektam pozitīvu atzinumu no Eiropas Komisijas.

Saskaņa valda starp budžeta izdevumu un nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) atskaitās, ka šā gada pirmajos divos mēnešos iekasējis 1,49 miljardus eiro. Šī summa par 90 miljoniem jeb 6,2% pārsniedz ieņēmumus tajā pašā 2018. gada periodā. Ieņēmumu plāns pārpildīts par 5%. Ieņēmumu pieauguma temps ir paātrinājies, bet tempa izmaiņas par procentpunkta desmitdaļām vēl nevar nosaukt par visu gadu raksturojošu tendenci. VID vēl nav apkopojis savu bilanci martā, kad līdzās ieņēmumiem sākās pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atdošana iedzīvotājiem.

Valsts ieņēmumi auguši jūtami straujāk, nekā spējis iekasēt VID, jo Latvija saņēmusi vairāk naudas no Eiropas Savienības kā kompensāciju par pagājušajā gadā realizētajiem palīdzības fondu projektiem. Kompensācijas augušas par 110,3 miljoniem eiro jeb 33% un divos mēnešos sasniegušas 443,5 miljonus eiro. Tas papildina valsts nodokļu ieņēmumus par 1/3 daļu. Tāpat arī pamanāmu daļu, ko valsts nodokļu ieņēmumiem nodrošina ES apmaksāto projektu izpildes aplikšana ar nodokļiem.

Līdzīgi daudziem iepriekšējiem gadiem, arī šis gads sācies ar pārpalikumu Valsts kasē. To izskaidro gan ziema, kas nav piemērota būvdarbiem, gan arī kavēšanās ar dokumentu izstrādi tiem projektiem, kas jāpakārto gada budžeta likumam. Šāda kavēšanās notiek pat tad, ja likums pieņemts jau iepriekšējā gadā, tāpēc tagad novēlotā budžeta pieņemšana var padarīt dažus projektus šogad vairs neizpildāmus.

Naudas pārpalikums valsts konsolidētajā kopbudžetā divu mēnešu laikā sasniedzis 282,5 miljonus eiro, par 17,4 miljoniem atpaliekot no atbilstošās 2018. gada virsotnes. Visu ieņēmumu pieaugumu aprijis izdevumu pieaugums, ko Finanšu ministrija izskaidro ar pabalstu izmaksu iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām un ES pārvaldnieku lūgumu paātrināt - ne palielināt - dalībvalstu iemaksas ES budžetā. Paātrinātie maksājumi ES vēlāk izpaudīsies kā izdevumu tempa samazinājums, bet visvisādu ierēdņu u.c. valsts kalpotāju grupu uzturēšanas izdevumu sloga pieaugums šā gada valsts budžetam būs grūti izturams.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats