19. marts, Otrdiena
Vārda dienas: Jāzeps
Sākuma lapa » Makroekonomika » VID vadītāja: Piecu zeķu pāru tirgotājus neķerstīsim
VID vadītāja: Piecu zeķu pāru tirgotājus neķerstīsim
Autors: Juris Paiders / NRA.lv / 5. marts 2019, 9:53
Intervija ar Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju Ievu Jaunzemi.

- Kādi ir jūsu pirmie secinājumi, uzsākot darbu Valsts ieņēmumu dienestā?

- Jau ir pagājušas vairāk nekā divas nedēļas, un mani secinājumi ir vispozitīvākie. Man lielu pārsteigumu nebija. Kā jau to varēja arī sagaidīt, tad institūcijā, kurā ilgstoši nav bijis vadītāja, darbinieki un zemāka līmeņa vadītāji ir iemācījušies strādāt patstāvīgi. Taču tam ir savi trūkumi - izpaliek savstarpējā sadarbība. Jautājums, kā mēs sadarbojamies savā starpā, ir tas, par ko es sarunās ar kolēģiem (gandrīz jau pusi būšu apstaigājusi) dzirdēju visvairāk. Tas man nav liels pārsteigums, jo gaidīju, ka tā varētu būt. To redzot, es arvien vairāk saprotu savu lomu VID. Darbinieki ir augsti kompetenti, bet, lai labāk sasniegtu kopējo mērķi, jāstrādā pie vārda «mēs» iedzīvināšanas. Nevis «mana pārvalde» vai «mana nodaļa», bet mēs - Valsts ieņēmumu dienests.

- Vai jums ir vīzija par to, kas būtu maināms?

- Jāmaina ir sadarbības formas. Nav jāmaina VID struktūra. Es šobrīd neredzu kardinālu nepieciešamību pēc lielām izmaiņām struktūrā, bet es redzu, ka darba metodes varētu mainīt. Jāpanāk, lai ar vienu projektu strādātu ne tikai viena struktūrvienība, bet divas trīs vai četras struktūrvienības kopā, jo ir problēmas, kas jārisina, sadarbojoties Personāla pārvaldei, Iekšējās drošības pārvaldei un Amatpersonu deklarāciju kontroles daļai. Ja šīs struktūrvienības strādā katra pati par sevi, tad nav rezultātu. Pārmaiņas ir nepieciešamas tieši pie darba metodēm, nevis kaut ko mainot struktūrās. Uzskatu, ka, uzlabojot darba metodes, būs iespējams sasniegt labākus rezultātus ar tādiem pašiem resursiem.

- Kamēr organizāciju vada aizvietotājs, operatīvie darbi tiek risināti, bet izpaliek ilgtermiņa attīstības virzieni, jo tie netiek nosprausti. Kādus jūs šobrīd saskatāt VID ilgtermiņa attīstības virzienus?

- Pašlaik ir ļoti labs brīdis nospraust ilgtermiņa attīstības virzienus, jo Valsts ieņēmumu dienesta stratēģija noslēdzas šajā gadā. Tas nozīmē, ka mēs jau šobrīd runājam par jaunās stratēģijas izstrādāšanu. Es negribētu teikt, ka kaut kas būtu jāmaina par180 grādiem citā virzienā. Manuprāt, ir jānosprauž četri darbības virzieni.

Primārais un galvenais VID uzdevums ir maksimizēt ieņēmumus valsts budžetā.

Ieņēmumu dienests ir radīts, un tā ir dienesta galvenā misija, lai gādātu valsts ieņēmumus. Ar laiku VID sāka veikt arī citas funkcijas, bet ieņēmumu maksimizēšana ir uzdevums numur viens, kurai ir jāvelta maksimāli daudz laika. Nākamais darbības virziens ir darbs ar klientiem. Mums ar kolēģiem ir kopēja izpratne, ka mums ir jātiecas uz brīvprātīgu nodokļu nomaksu. Ja nodokļus nomaksāt ir vienkārši un ērti, tad uzņēmēji nebūs ieinteresēti meklēt veidu, kā to apiet. Uzņēmēju komunikācija ar Valsts ieņēmumu dienestu ir jāveido lietišķa un draudzīga, kas neliktu meklēt kādus citus ceļus, lai atrisinātu savas problēmas.

Trešais darbības virziens attiecas uz spēka struktūrām. VID ir trīs spēka struktūras, kurām ir jānodarbojas, lai nodrošinātu soda neizbēgamību. Lai ikviens saprastu, ka visiem, kas rīkojasnelikumīgi, sods ir nenovēršams.

Un ceturtais darbības virziens attiecas uz ieguldījumu darbiniekos, lai veicinātu viņu izaugsmi. Mēs neesam unikāli, un ir jāsaprot, ka visi ieņēmumu dienesti pasaulē darbojas diezgan līdzīgi.

- Mani nedaudz samulsināja frāze par soda neizbēgamību. Ja lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nodokļu jomā kaut ko ir darījuši nepareizi, tad tas ir nevis tāpēc, lai kaut ko pārkāptu vai speciāli nesamaksātu, bet visbiežāk tā ir nezināšana. It īpaši tagad. Valdība pagājušajā gadā uzsāka tik vērienīgas reformas attiecībā uz ienākuma nodokli, ka ļoti daudzi vienkārši nemaz nezina, ka viņi šobrīd ir milzīgākie pārkāpēji, ka tūdaļ viņiem sods būs neizbēgams.

- Es laikam nepiederu pie tiem cilvēkiem, kas domā, ka visi vienmēr visu zina. Mums ir jāinformē cilvēki, jābrauc uz reģioniem, jātiekas ar cilvēkiem un ir jāsniedz informācija par jebkuru kanālu. Man ir pilnīga pārliecība par soda neizbēgamību. Ar to es īpaši domāju aizsargāt darba ņēmējus, kurus darba devēji vienkārši apkrāpj, izmantojot savu darbinieku lētticību vai nezināšanu. Mēs esam identificējuši aplokšņu algu saņēmēju portretu. Tas ir pirmspensijas vecuma cilvēks, kuru darba devējs ļaunprātīgi izmanto, nemaksājot par viņu nodokļus un tādā veidā liedzot viņam sociālās garantijas nākotnē. Mans un VID pienākums, un visu mūsu darbinieku pienākums ir sasniegt šos cilvēkus, lai informētu viņus par to, ka viņiem sociālo garantiju nebūs.

Savukārt teiktais par ļaunprātību vai soda neizbēgamību ir jāsaprot tiem, kas mēģina izkrāpt nodokļus. Diemžēl starp godīgiem nodokļu maksātājiem ir arī tādi, kas apzināti izmanto sistēmu, lai izkrāptu nodokļus. Savukārt liela sabiedrības daļa pret to izturas iecietīgi. Lūk, viņš maksā aplokšņu algu, bet tā jau visi dara. Kad mēs runājam par sodu neizbēgamību, tad tas nozīmē, ka es centīšos panākt, lai tie, kas izvairās maksāt nodokļus, saprastu, ka pie viņa agrāk vai vēlāk atnāks Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks, kurš pateiks: «Mēs zinām, ko tu dari. Tā nevajag un tā nedrīkst darīt. Ja tu nemainīsi savu uzvedības modeli, tad mēs tevi sodīsim.»

Ar to es domāju par soda neizbēgamību. Lai gan bērnam skolā, gan jebkuram pieaugušajam būtu skaidrs, ka tā rīkoties nevar, jo sods būs. Esmu pārliecināta, ka mums jāvēršas tieši pret tiem, kas apzināti veic pārkāpumus vai noziegumus. Savukārt attiecībā pret tiem, kas kaut ko izdara nepareizi nezināšanas dēļ, mūsu pienākums ir iet pie cilvēkiem un skaidrot, kā būtu pareizi darīt.

- Viens no Neatkarīgās lasītājiem lūdz jums jautāt par to, kāpēc VID nodokļu parādniekiem atļauj nemaksāt miljonus, bet tramda cilvēkus pat par vienu aktivitāti sociālajā tīklā, organizējot kopīgu braucienu uz ārzemēm, izvirzot pretenzijas par it kā nereģistrētu uzņēmējdarbību? Vai klasiskais piemērs, pieprasot samaksāt 50 eiro nodokli, tiklīdz ir pārdots trešais adītu zeķu pāris? Jautājums ir par samērību. Vai ir kaut kāda uzņēmēju kasta, kurai ļauj nemaksāt miljonus?

- Manuprāt, tie - miljoniem lielie nodokļu parādi - ir izveidojušies neprasmīgas audita politikas vai nepareizas plānošanas rezultātā. Kopš 2017. gada šāda veida parādi vairāk neveidojas, jo vairāk netiek pieļauta situācija, kad audits ilgstoši netiek veikts un tad, kad tas notiek, tiek uzrēķināti simts procenti, lai beigās konstatētu, ka uzņēmums ir tukšs.

Šobrīd tādas lietas vairs nenotiek. Ieņēmumu dienesta resursi, protams, arī ir ierobežoti. Mēs nevaram aiziet pie katra no divsimt tūkstošiem komersantu. VID ir izstrādāta risku tabula, pēc kuras visiem uzņēmumiem tiek noteikts nodokļu nemaksāšanas risks un nodokļu nemaksāšanas ietekme uz budžeta ieņēmumiem.

Tāpēc jautājums par vienu zeķu pāri vairāk nebūs aktuālākais, jo tiek mērīta ietekme, kur mēs varam dabūt jūtamu nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Mēs ejam pie konkrētiem uzņēmumiem, kuru vadībai tiek paskaidrots: «Mēs zinām par to un to, un tev ir jāmaina savs nodokļu maksāšanas modelis.» Mēs norādām uz darījumu partneriem, kuri ir negodīgi, un aicinām mainīt biznesa modeli. Šāda pieeja saucas - konsultē vispirms.

Tiem, kas mūs neņems vērā,būs soda sankcijas. Taču uzņēmumi vairumā izvēlas mainīt uzvedības modeli un ir gadījumi, kad pēc vienas vizītes nodokļu ienākumi no viena uzņēmuma pieaug par vairākiemmiljoniem uzreiz.

Valsts ieņēmumu dienests vairāk neiet tur, kur ir pārdotitikai pieci zeķu pāri. Mēs ejam tur, kur ir lielie riski, kur irnepamatotas PVN atmaksas un citi riski. Šobrīd mēs strādājam, balstoties uz analītiskajām metodēm, aprēķinot, cik liels ir nozares vidējais atalgojums, cik uzņēmums maksā darbiniekiem utt. Šādi var aprēķināt, cik liels ir aplokšņu algās izmaksātais. Tas, ka kāds, iespējams, nodokļu nemaksātājs, saņēma vēstuli ar brīdinājumu par iespējamo nodokļu nemaksāšanu, irprofilaktisks darbs. Tā mēs informējam nodokļu maksātājus, kaVIDuzmana noteiktas nodokļu maksātāju grupas.

- Manuprāt, politiķu un Valsts ieņēmumu dienesta redzējums par tā sauktās ēnu ekonomikas lielumu dažkārt ievērojami atšķiras. Kad ir jāatrod papildu ienākums valsts budžetā, tad politiķiem to visvieglāk ir atrast ēnu ekonomikā. Kam jūs uzticēsieties: aptaujām par ēnu ekonomikas lielumu vai VID veiktajiem ēnu ekonomikas aprēķiniem?

- VID ir analītiskā kapacitāte un ir dažādas metodes, kā tiek rēķināts ēnu ekonomikas lielums. To var vērtēt ne tikai ar aptauju palīdzību. Centrālā statistikas pārvalde to rēķina tīri matemātiski, cik lieli ir ieņēmumi, cik lieli ir izdevumi, tad starpība, rupji rēķinot, būs ēnu ekonomikas daļa.

Mums ir jāapzinās, ka ir Saukas kunga pētījumi. Sabiedrība tic šiem pētījumiem. Nav pamata neticēt, jo viņam ir metodoloģija, kuru viņš pielieto.

- Es neticu! Šajos pētījumos aptauju rezultāti netiek salīdzināti ar reāliem Valsts ieņēmumu dienesta datiem un «pētnieki» aptauju rezultātus kritiski neizvērtē. Viņi aptaujās iegūst kaut kādus skaitļus, kurus publiski izziņo bez šo skaitļu ticamības novērtējuma.

- Man šobrīd ir plāns strādāt šajā virzienā kopīgi ar Latvijas Banku. Mēs publicēsim savus datus par aplokšņu algām un jau strādājam pie savas analītiskās varēšanas uzlabošanas. Manuprāt, Latvijas Bankas valdes loceklis Mārtiņš Kazāks un Latvijas Banka būs ļoti labs VID partneris šajā darbā. Metodes, kas ir tīri matemātiskas un balstītas uz ieņēmumiem un izdevumiem, un to starpības attiecību pret IKP, šķiet vairāk pieņemamas.

Nākamā metode, ko mēs piekopsim, īstenojot ēnu ekonomikas samazināšanas plānu, būs samazināt nodokļu plaisas.Plaisas tiek rēķinātas kā starpība starp teorētiski aprēķināto nodokļu daudzumu, kurš būtu jānomaksā, vadoties no preču vai pakalpojumu apjoma, un reāli nomaksāto nodokļu apjomu.Ideālā gadījumāabiem šiem lielumiem būtu jāsakrīt.Beigu beigās nevarēs cerēt iekasēt nodokļus vairāk par nodokļu plaisas lielumu.Tas, uz ko norāda VID darbinieki, Latvijā nodokļu plaisamazinās daudz straujāk nekā dažā labā Eiropas valstī, un mēs vairākās nozarēsjau sasniegsim tā saukto pēdējo jūdzi, kad lielāki nodokļibūs visgrūtāk iekasējami.

Atkārtošu, ka VID mērķis ir maksimāli palielināt iekasējamo nodokļu apjomu. Jautājums ir, ar kuru instrumentu to būtu vislabāk sasniegt? Mēs diskutējam par divām vai trijām metodēm, palielināt ieņēmumus un tiekties uz to pilnīgu nomaksu var gan ar represīvām metodēm, bet var arī - panākot nodokļu labprātīgu nomaksu.

Ēnu ekonomika nav kaut kāds dīvains monstrs kaut kur jūras vidū. Ēnu ekonomiku rada daļa no mūsu sabiedrības - tie, kas izvēlas nopirkt cigaretes tirgū vai arī nepaņem čeku.

- Ja veikals strādā godīgi, tad čeka nepaņemšana nerada ēnu ekonomiku. Es vienkārši nepiesārņoju savu kabatu ar lieku papīrīti.

- Es izvērtēju, kur es iepērkos, un es cenšos neiepirkties vietās, kur nevar norēķināties ar karti vai kur ar lieliem burtiem rakstīts, ka norēķināties var tikai skaidrā naudā.

Ikviens no mums var atbalstīt godīgos un mazināt ēnu ekonomiku.

- Valsts ieņēmumu dienests ir kā buferis starp iedzīvotājiem un Saeimu ar Ministru kabinetu. Cilvēki dažkārt ir sašutuši par Valsts ieņēmumu dienestu, neizprotot, ka VID ir izpildinstitūcija, kura nedrīkst nepildīt likumus, kurus ir pieņēmusi Saeima, un nevar nepildīt normatīvus, kurus nosaka Ministru kabinets.

- Likumā par Valsts ieņēmumu dienestu ir skaidri ierakstītas funkcijas. Mums ir jāseko tam, ko likumdevējs ir gribējis pateikt, ko Ministru kabinets mums ir uzdevis darīt ar noteikumu palīdzību. Mēs varam runāt par metodēm, kā mēs sasniedzam klientu, kā mēs strādājam, bet mēs nedrīkstam radīt savu likuma interpretāciju, jo likums ir viens un tas ir likums.

Bija laika posms, un es pat tos laikus atceros, kad kāds jautājums nebija pietiekami skaidri definēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos, tad VID inspektors vilka ārā kladi, kurā viņam bija pierakstīta tāda kā instrukcija, kuru viņš piemēroja konkrētam gadījumam. Šādi laiki varbūt nebija tik seni, bet, paldies Dievam, tā ir pagātne, un tādas situācijas vairāk nedrīkst būt. Tajos laikos mēs neatgriezīsimies.

Ja mēs redzam, ka parādās kaut kādas lietas, kas ir absolūti nepiemērojamas, tad mums ir pienākums par to informēt Finanšu ministriju. Tas ir arī likumā noteikts, ka mums ir jāseko līdzi, ka mums ir tiesības iniciēt, kā ir jāuzlabo likuma piemērošana. Vienīgas veids, kā mēs to varam izdarīt, ir vērst Finanšu ministrijas uzmanību uz problēmām.

Gribot labu, likumos tika iekļautsļoti daudz normu, lai likumus varētu vienveidīgi piemērot, bet līdz ar to arī likumi ir kļuvuši daudz komplicētāki.

- No pagājušās nedēļas iedzīvotāji var sākt iesniegt iedzīvotāju ienākumu deklarācijas par 2018. gadu. Kas būtu jāņem vērā deklarāciju iesniedzējiem?

- Deklarācijas iesniegšana ir savdabīgs patiesības mirklis, kad ikviens var uzzināt par to, vai darba devējs vispār par tevi ir maksājis nodokļus, jo var gadīties, ka cilvēki, kas nekad nav snieguši deklarācijas, domā, ka viņi saņem oficiālu algu, bet patiesībā to nesaņem…

Esmu dzirdējusi, ka Latvija tiek pozicionēta kā līdere digitālās pratības ziņā starp ES dalībvalstīm, taču, tiklīdz pienāk datums, kad var sākt iesniegt nodokļa deklarāciju, tad tūkstošiem cilvēku stāv rindās, lai deklarāciju VID iesniegtu papīra formātā, turklāt ne tikai seniori, bet arī gados jauni cilvēki. Es atgādinu visiem, kam deklarācija ir jāiesniedz obligāti, ka tas nav jādara marta pirmajā nedēļā, bet deklarāciju var iesniegt trīs mēnešu laikā. Pārējiem deklarācijas iesniegšanai ir noteikts trīs gadu laiks. Aicinu visus izmantot tās iespējas, kuras sniedz Elektroniskā deklarēšanas sistēma. Tā ir ļoti vienkārša. Visi dati, kurus par ikvienu cilvēku ir iesnieguši darba devēji, jau būs automātiski iekļauti deklarācijā. Principā deklarācijas iesniegšana ir vienas pogas spiediena attālumā. Cilvēkam tikai vajadzētu autorizēties EDS, kaut vai izmantojot savas bankas kartes autorizācijas iespējas vai ar ID karti, un iesniegt deklarāciju. Ikviens var deklarācijai pievienot kvītis un čekus (kaut vai nofotografējot ar mobilo telefonu) par attaisnotajiem izdevumiem - izglītību, veselību - un samazināt ar nodokļiem apliekamo summu līdz pat 600 eiro, no kuriem ceturto daļu var dabūt atpakaļ.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats