21. maijs, Otrdiena
Vārda dienas: Ernestīne, Ingmārs
Sākuma lapa » Makroekonomika » Vēl meklē 9 miljonus eiro pedagogu algām
Vēl meklē 9 miljonus eiro pedagogu algām
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 4. marts 2019, 16:03
Pedagogu algu palielināšanai trūkstošajiem deviņiem miljoniem eiro šobrīd tiek meklēti dažādi avoti. Par to liecina premjera Krišjāņa Kariņa sarunas ar atbildīgajiem ministriem gan iepriekšējā, gan šajā nedēļā. Skolotāji ir skaidri likuši saprast: ja naudas darba samaksas celšanai budžeta projektā, ko valdības sēdē skata otrdien, nebūs, tad 20. martā pie Saeimas pulcēsies vismaz pusotrs tūkstotis niknu pedagogu.

Gan iepriekšējā nedēļā, gan šonedēļ premjers Krišjānis Kariņš tiekas ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, finanšu ministru Jāni Reiru un vides un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, lai pārrunātu gan pedagogu darba samaksas palielināšanas, gan skolu tīkla optimizācijas un izglītības kvalitātes jautājumus. Daudz laika sarunām nav, jo otrdien, 5. martā, valdības sēdē tiek skatīts šā gada valsts budžeta projekts. Līdz šim gan konkrēti avoti, no kuriem smelt iztrūkstošos deviņus miljonus eiro, kas vajadzīgi algu celšanai, netiek minēti. Premjers izteicies, ka, lūk, to 50 pašvaldību, kas nav sakārtojušas skolu tīklu, skolotājiem uz biezāku maciņu nevajadzētu cerēt. Jāatgādina, ka jau iepriekšējā valdība gribēja šādu «soda mēru» ieviest, tomēr pēdējā brīdī apdomājās un algas tika paaugstinātas visiem skolotājiem.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure pret tādu nevienlīdzīgu attieksmi noteikti iebilst. Ne jau pedagogi pieņemot lēmumus par skolu tīkla optimizāciju. Savukārt pašvaldības to dara, izvērtējot bērnu vajadzības un sabiedrības pieprasījumu. Turklāt nevajag cerēt, ka no izglītības iestāžu reorganizācijas un likvidācijas būs lieli ieguvumi. Jau pērn tas bija vien 1,4 miljoni eiro, lai gan tika plānota daudz lielāka summa. Jo jārēķinās taču ar to, ka atlaistajiem pedagogiem vajadzēs kompensācijas, jāuztur arī slēgto skolu ēkas un tamlīdzīgi, uzskaita I. Dundure. Turklāt šāda «vainīgo pašvaldību» sodīšana tikai sarīda nozari un nav labs pārvaldības piemērs. Jāņem vērā, ka liela daļa vietvaru jau tagad piemaksā saviem pedagogiem, lai nodrošinātu konkurētspējīgāku algu un piesaistītu jaunos speciālistus. Savukārt I. Vanaga rosina palūkoties kaimiņu, proti, Lietuvas, virzienā, kur finansējums vis neseko skolēnam, bet gan klasei. Varbūt tas ir risinājums sen nevienu neapmierinošajam modelim?

I. Vanaga piekrīt I. Šuplinskas pārmetumam, ka algu palielināšanas grafiks tapis saforsēti, taču tas nedodot tiesības to nepildīt. Turklāt viņai ne vienu vien reizi nācies uzklausīt padomus - lai taču LIZDA ejot un runājot ar pašvaldībām, lai tās optimizē savas skolas! Tur, kur arodbiedrība tiek aicināta, tā arī darot, bet nevarot taču vienkārši iet un ieteikt: sak, jums ir piecas skolas, atstājiet trīs, lai tajās skolotājiem būtu lielākas algas. Tāpat viņa nepiekrītot uzstādījumam, ka skolām nav jāpilda sociālās funkcijas - reālā dzīve rāda, ka nereti nākas to darīt, lai nepalielinātos no skolas pirms laika izkritušo skaits.

Runājot par iztrūkstošajiem deviņiem miljoniem eiro, I. Vanaga atgādina jau iepriekš Latvijas Brīvo arodiedrību savienības teikto: tos varētu ņemt no ēnu ekonomikas apkarošanā iegūtajiem līdzekļiem. Tāpat atbalstāms ir Nacionālās apvienības ierosinājums novirzīt algām līdzekļus no Liepājas cietuma celtniecībai (to nolemts atlikt) paredzētās summas - 113,5 miljoniem eiro. Ir vēl izskanējis ieteikums par papildu finansējumu no mežu nozares, ja tiktu liberalizēti izciršanas noteikumi. Tā, ka iespējas ir, vajag tikai meklēt, uzskata I. Vanaga.

Katrā ziņā LIZDA priekšsēdētāja ir gatava runāt par šo problēmu rītdienas Ministru kabineta sēdē. Ja tomēr valdība nesadzirdēs skolotāju prasības un budžeta projektā neparādīsies papildu nauda algām, tad, visticamāk, jau 6. martā tiks iesniegts piketa pieteikums Rīgas domē un 20. martā pie Saeimas, kad budžets tiks skatīts 1. lasījumā, ieradīsies vismaz 1500 pedagogu. Jau šobrīd daļa arodbiedrības nodaļu vadītāji sākot rosīties un rezervēt transportu. Ja tomēr arī piketam nebūs atbalss valsts budžetā, tad tiks rīkots streiks, un tad vairs nebūšot runa par 40 eiro pielikumu, bet gan par to, lai skolotāji varētu saņemt vidējo algu valstī.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats