18. februāris, Pirmdiena
Vārda dienas: Kintija, Kora
Sākuma lapa » Makroekonomika » Šuplinska: Budžeta plānošanā esam iesprostoti tajā, ko atstājusi iepriekšējā valdība
Šuplinska: Budžeta plānošanā esam iesprostoti tajā, ko atstājusi iepriekšējā valdība
Autors: Anita Daukšte / NRA.LV / 11. februāris 2019, 10:08
Budžeta plānošanā esam iesprostoti tajā, ko atstājusi iepriekšējā valdība, un fiskālajā disciplīnā, pauda Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Komentējot šī gada budžeta veidošanu, tostarp to, ka tajā netika iekļauta pedagogu algu celšana, ko paredz iepriekš valdībā apstiprinātais pedagogu darba samaksas modelis, Šuplinska norādīja, ka ir jāsaprot, kā tapis budžets.

"Mēs esam iesprostoti tajā, ko atstājusi iepriekšējā valdība, un fiskālajā disciplīnā, līdz ar to runāt par jaunu politiku un to, ka nākam ar savu uzstādījumu vai iespējām kaut ko mainīt, mēs šogad nevaram," teica ministre. Tas nozīmē tikai to, ka 2019.gadā darāms ir tas, kas jau iekļauts budžetā, "ja negribam no mīnus 44 miljoniem pēc visu ministriju nosauktajām prioritātēm, tostarp pedagogu algām, iegūt aptuveni mīnus 160 miljonus," norādīja politiķe.

Šuplinsku mulsina pedagogu algām pieprasīto summu parādīšanās. Viņa pastāstīja, ka pirmā saruna par skolotāju atalgojumu notika pirmajā Sadarbības padomē. "Pamatbudžetam pieprasītajos papildu līdzekļos neparādījās nekur skolotāju finansējums. Kad pirmo reizi Finanšu ministrija visu izvērtēja, pozīcija par pedagogu algām nemaz neparādījās. Es jautāju, cik liela ir summa un kāpēc tā neparādās dokumentos. Man ticis atbildēts, ka šī summa ir 40 miljoni eiro un ka šī summa nekur budžetā nevar tikt ieprognozēta," pavēstīja ministre.

Sīkāk skatot dokumentus, viņa ievērojusi, ka minētā summa dalās vismaz divās būtiskās daļās. Pirmā daļa - aptuveni desmit miljoni eiro, tiek iestrādāta šajā budžetā, bet tā skolotājiem izmaksāta no 2018.gada 1.septembra. Otrā daļa, kas tika iekļauta paredzētajos izdevumos, ir 15 miljoni eiro, teica Šuplinska.

"Kad pedagogu jautājums ticis noraidīts arī otrajā sarunā, tad sēdāmies pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta, kas ir 392 miljoni eiro, skatījām pozīcijas cauri, bet tur pamatā ir atalgojums. Ja pat ir kādi neskaidri pasākumi budžetā, tie ir mērāmi tūkstošos eiro, kas nekādā ziņā neatrisinātu 15 miljonu eiro jautājumu. Beigās uzzināju no IZM, ka vispār jau nav vajadzīgi arī 15 miljoni - lai pieaugums tiktu nodrošināts, vajag deviņus miljonus eiro. Teicu, ka nesaprotu, kā ticis veidots budžets, jo finanšu pieprasījumā skaidri norādīts, ka vajag 15 miljonu eiro. Man tika skaidrots, ka šajā naudā iekļauta "burkanizācijas" nauda - vienreizējas piemaksas, pabalsti, citi optimizācijas līdzekļi, kas paredzēti tiem, kas ir ar mieru konsolidēties. Tā lieta man arī īsti skaidra nav - vai strādājam ar sociālo partneri, skaidrojam situāciju, vai strādājam ar "burkanizācijas" principu. Man tas nav pieņemami," uzsvēra ministre.

Pedagogu atalgojuma pieaugums būs IZM pirmā prioritāte 2020.gada budžetā, solīja Šuplinska. Viņa tāpat rosina pārskatīt sporta būvēm novirzīto finansējumu, to paredzot pedagogu atalgojuma celšanai.

Kā ziņots, pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sanāksmes.

Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz "vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem",- šis process attieksies uz 2020.gada budžetu, "kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu", skaidroja Kariņš.

Līdz ar to netiks īstenots iepriekš valdības apstiprinātais grafiks, kurš paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, tostarp pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 eiro 2019.gada septembrī bija plānots celt līdz 750 eiro, 2020.gada septembrī - līdz 790 eiro, 2021.gada septembrī - līdz 830 eiro un 2022.gada septembrī - līdz 900 eiro. Grafiks paredzēja arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2019. līdz 2022.gadam.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats