Taču iespējams, ka nodokļa parādnieku varētu būt vairāk, jo daļai strādājošo atalgojums visu 2018. gadu tika aplikts ar mazāko iespējamo nodokļa likmi, taču algas apmēra lielums prasīja piemērot lielāku likmi. Tāpat par iespējamo nodokļa parādu ir noraizējušās valsts pabalstu saņēmušās daudzbērnu ģimenes. Summējot šo pabalstu ar vecāku nopelnīto, iespējams, būs pārsniegts IIN likmes robežlielums - 20 004 eiro gadā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka gadījumos, kad darba ņēmēju ienākumi pērn bijuši mainīgi un atšķiras no iepriekšējā gada ienākumiem, var rasties situācija, ka 2018. gada laikā IIN nav samaksāts pilnā apmērā un 2019. gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, nodoklis būs jāpiemaksā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pieļauj, ka IIN parādu par 2018. gadu iedzīvotājiem, kurus tas skars, varētu ļaut samaksāt vēlāk. Arī VID uzsver, ka nodokļa parādnieki var lūgt pagarināt maksājuma termiņu un gadījumos, kuros piemaksa ir lielāka par 640 eiro, nodokļa parādu varēs samaksāt pakāpeniski vairākos maksājumos.

Jaunieceltā VID vadītāja Ieva Jaunzeme atzina, ka nodokļu reformai ir dažādas blaknes, bet IIN parāds nav papildu nodoklis. Viņas ieskatā, ja cilvēks strādā vairākās darba vietās, viņam būtu jāmaksā tie paši nodokļi, ko cits cilvēks maksā vienā darba vietā, ziņo LETA

Savukārt finanšu ministrs J. Reirs atgādina, ka informācija par IIN parādu nav jauna, jo par šādu situāciju tika ziņots divas reizes gadā. J. Reirs arī piebilda, ka Finanšu ministrija patlaban strādā pie tā, lai nodokļa parāda dēļ cilvēki netiktu uztverti kā parādnieki un viņiem būtu iespējams IIN parādu samaksāt vēlāk. Viņš gan detaļas neprecizēja. «Sabiedrība vēlējās progresīvo IIN, bet diemžēl nav cita veida, kā to ieviest. Līdzīga ieviešanas prakse ir arī Lietuvā un Igaunijā,» piebilda J. Reirs.

Daļa māmiņu ir noraizējušās, vai, aprēķinot kopējos ienākumus par 2018. gadu, tajos tiks ieskaitīts arī bērnu pabalsts. Trīs bērnu māmiņa Inese pērn ģimenes valsts pabalstā saņēma aptuveni 1500 eiro. Viņa raizējas, ka kopā ar ikmēneša atalgojumu ienākumu kopsumma pārsniegs 20 004 eiro un viņa, pašai to negribot, būs palikusi valstij parādā. To, vai summēti tiks arī bērnu vai cita veida pabalsti, iepriekšējā gadā atmaksātie nodokļi, pensija un alga strādājošam pensionāram, Neatkarīgajai vakar neizdevās noskaidrot. Likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli nosaka, ka pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata komercsabiedrībās, kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas komercsabiedrībās, Eiropas kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas ekonomisko interešu grupās, valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās, nodibinājumos, individuālajos uzņēmumos, zemnieku vai zvejnieku saimniecībās, organizācijās un no fiziskajām personām (arī individuālā komersanta), kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no cita darba līguma izpildes. Savukārt ar nodokli netiek aplikti ienākumi no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā; izložu un azartspēļu laimesti, ja laimesta (tā vērtības) apmērs (to kopsumma) taksācijas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro; stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, mantojuma rezultātā gūtais ienākums, izņemot autoratlīdzību (honorāru), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem; konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 143 eiro, un publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskās sacensībās gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 1423 eiro, kā arī Baltijas asamblejas balvu laureātiem izmaksātā naudas prēmija un Ministru kabineta balva; uzturnauda (alimenti); darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 eiro; atlīdzība par asiņu nodošanu un cita veida donorpalīdzību utt.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka vislielākais risks iekļūt nodokļa parādniekos ir, piemēram, autoratlīdzības saņēmējiem, jaunajām māmiņām, kas atsāk strādāt, un personām, kas maina darbu. Viens no iemesliem nodokļa parāda izveidē varētu būt gadījumos, kad ienākumi gadā pārsniedz 20 004 eiro, bet IIN par visu summu ieturēti 20%. Savukārt personām, kuras 2017. gadā nav strādājušas algotu darbu vai strādājušas nepilnu gadu, VID prognozētais neapliekamais minums ir 100 eiro, jo dienestam nav datu par iepriekšējo ieņēmumu apmēru. Sākot strādāt un saņemot, piemēram, 1200 eiro mēnesī, darba devējs neapliekamajā minimumā rēķina 100 eiro, lai gan faktiski tam vajadzētu būt nullei.

Lai skaidrotu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas nepieciešamību un iespējamās izmaiņas pēc Brexit, VID organizē seminārus visā Latvijā.

Par to, vai persona ir palikusi valstij parādā vai ne, sākot no 1. marta varēs pārliecināties, ieejot VID elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS). Tāpat VID informēs katru nodokļu parādnieku personisku, sūtot informāciju elektroniski vai pa pastu.

Ja VID būs aprēķinājis IIN nodokļa parādu, no tā maksāšanas izvairīties nevarēs, piemēram, neliekoties ne zinis par VID vēstuli. VID amatpersonas gan uzsver, ka nodokļa parādniekiem vismaz sākotnēji netiks apķīlāts bankas konts vai kas tamlīdzīgs. Taču tas nenozīmē, ka parādu varēs nemaksāt. Tiem, kuriem būs izveidojies nodokļa parāds, gada ienākumu deklarācija būs jāiesniedz obligāti. Un tas būs jāizdara no 1. marta līdz 1. jūnijam. Par deklarācijas neiesniegšanu draud sods no 70 līdz 150 eiro.

Parādu nedaudz varētu mīkstināt attaisnoto izdevumu iesniegšana gada ienākumu deklarācijā. Iesniedzot gada ienākuma deklarāciju par 2018. gadu, jāņem vērā, ka maksimālā summa, ko deklarācijā var norādīt par katru ģimenes locekli, ir 600 eiro, bet ne vairāk kā 50 procenti no deklarācijas gada ienākumiem.