21. februāris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Ariadne, Eleonora
Sākuma lapa » Makroekonomika » Jaunas nepatikšanas briest saistībā ar ES fondu naudu
Jaunas nepatikšanas briest saistībā ar ES fondu naudu
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 1. februāris 2019, 12:37
Kamēr valdība šim gadam steidz gatavot tehnisko budžetu, kas neietvers tikpat kā nekādas jaunas politikas, izņemot algu pieaugumu tieslietu, veselības, un iekšlietu resoriem, kā arī finansējumu amerikāņu prasību izpildei banku sektorā, jaunas nepatikšanas briest saistībā ar ES fondu naudu. Uz jautājuma zīmes ir 6% rezerve vairākās programmās – vairāki desmiti miljonu eiro.

Eiropas Savienības fondu apguvē iestrādāts kaut kas līdzīgs burkāna un pātagas principam vienā mehānismā. To sauc par snieguma rezervi, kas ir aptuveni 6% no katras programmas finansējuma. Šī nauda tiek piešķirta ar speciālu Eiropas Komisijas lēmumu tad, ja noteiktā termiņā sasniegti noteikti rādītāji. Pašreizējais budžeta periods 2014.-2020. gadam ir jau krietni pāri pusei, un tieši šogad notiks izvērtējums, vai valstis izdarījušas pietiekami daudz, lai tiktu pie 6% rezerves.

Risks ar pašu naudu

Lai tiktu pie šīs naudas, prasītajiem rādītājiem jāsasniedz vismaz 85% no mērķa vērtībām. Tas nozīmē, ka projektiem jābūt tuvu noslēguma fāzei. Biznesa plāniem sarakstītiem, mājām un ražotnēm gandrīz sabūvētām, atskaitēm iesniegtām, maksājumiem saņemtiem un tādā garā.

Teorētiski šie 6% ir bonuss par priekšzīmīgu programmu vadību un projektu izpildi, un par šo naudu īstenojamas atkal jaunas ieceres. Arī konkrētās ES regulas aprakstā, uzsvērts, ka «līdz attiecīga Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanai 2019. gadā snieguma rezerve nav uzskatāma par pieejamu finansējumu» un «snieguma ietvara neizpildes gadījumā priekšfinansēto rezerves summu sedz finansējuma saņēmējs».
Taču praksē šī nauda tiek ierēķināta projektu finansējumā, tikai ar atrunu, ka vispirms jāieliek projektu īstenotāju pašu vai bankās aizņemtā nauda, un pēc tam to varēs atgūt. Šobrīd izskatās, ka vairākās programmās nevarēs, un tādā gadījumā tie būs vareni zaudējumi. Piemēram, virzienā Pāreja uz ekonomiku, kas rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs, kurā pastāv draudi neizpildei, rezerves apjoms divos fondos (ERAF un KF) ir 6,10%, un absolūtos skaitļos tie ir vairāk nekā 39 miljoni eiro. No vienas puses - vēl joprojām pilna Latvija ir ar neglītām un aukstām daudzdzīvokļu mājām, no otras - siltināšanai atvēlētā ES nauda daļēji tiks zaudēta. Un varbūt vēl lielāka nekā tikai rezerve.

Grūtības lielajās pilsētās

Reizi mēnesī Finanšu ministrija gatavo atskaiti valdībai par fondu apguves gaitu, un pēdējā publiskotajā rakstīts:

«Līdz 2018. gada 30. novembrim veikti tikai 23% (4,5 miljoni eiro) un 26% (7,8 miljoni eiro) no pasākuma sertificējamo izdevumu 2018. gada mērķa. Ja netiks sasniegti vismaz 65% no mērķa, EK var apturēt starpposma maksājumus.»

Risks daļēji pazaudēt naudu pastāv vairāku resoru atbildības jomās - veselībā, izglītībā, satiksmē, tieslietās, vides aizsardzībā un reģionālajā attīstībā. Uzmanību uz pēdējo jomu īpaši vērš vidējās un mazās pašvaldības. Reģionālo attīstības centru apvienības vadītājs Vents Armands Krauklis uzsver, ka pašreizējie finansējuma apguves rādītāji apgāž mītu, ka reģioni nespēj apgūt Eiropas fondus. Problēmas patiesībā esot lielajās pilsētās un vairākās ministrijās.

Pēdējā Finanšu ministrijas ziņojumā uzskaitīti vairāki liela mēroga projekti, kuros vērojama kavēšanās un pastāv rezerves vai pat vēl lielākas naudas zaudēšanas risks.

Burkāns vai pātaga

Korupcijas skandāla dēļ Eiropas Komisijai netiek deklarēti maksājumi Rīgas tramvaju iepirkuma konkursā. Stradiņa slimnīcas projektā noticis būtisks sadārdzinājums. Arī Rīgas brīvostas Krievu salas termināļu projekts joprojām saglabā augstu riska pakāpi.

Vidēji augsti riski zaudēt snieguma rezervi saglabājoties vides un teritoriālās attīstības jomās - 38,2 miljoni eiro, kā arī izglītībā - 31,4 miljoni. Lielākās novirzes no plānotās izpildes ir energoefektivitātes un degradēto teritoriju projektiem, kuriem arī bieži mainīti termiņi.

Kopumā šajā plānošanas periodā no ES struktūrfondiem un Kohēzijas fonda Latvijai atvēlēti 4,4 miljardi eiro, un no tiem gada beigās bija apgūti virs 70%. Bet, lai tiktu pie 6% rezerves, visos rādītājos jābūt sasniegtai 85% robežai. Kā skaidro Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, pašlaik tiek gatavots ziņojums par Latvijas sasniegumiem. Martā Finanšu ministrija to iesniegs valdībā, un līdz jūnija beigām atskaite pārceļos uz Eiropas Komisiju. Pēc tam arī kļūs zināms, cik naudas Latvija iegūs bonusā un cik zaudēs. Cik burkānu, cik pātagu.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats