2018. gadā Latvija jau pilnīgi oficiāli atteicās no ekonomiskās specializācijas būt par tiltu starp Austrumiem un Rietumiem un būt par Austrumeiropas Šveici. 2018. gadā Latvijā tika īstenota vērienīga politika, piespiežot komercbankas izbeigt apkalpot lielāko daļu no nerezidentu noguldījumiem. Līdz ar to 2018. gadā nerezidentu nauda masveidā tika evakuēta no Latvijas. Gada laikā Latvijas komercbanku kopējie aktīvi no 27 miljardiem eiro samazinājās līdz 21 miljardam eiro, jo aptuveni 6 miljardus nerezidentu naudas turpmāk Latvijas vietā apkalpos Slovākijas, Maltas, Kipras Lielbritānijas u.c. ES valstu bankas. Ja tiek uzskatīts, ka visi aizplūdušie 6 miljardi eiro bija netīrā nauda, tad tik vērienīga atteikšanās no aizdomīgas un netīras naudas Latvijas vēsturē notika pirmo reizi.

Protams, atteikšanās no 6 miljardu eiro lielu aktīvu apkalpošanas izraisīja nozīmīgas sekas Latvijas finanšu nozarē un ekonomikā kopumā. Komercbankās, kurās ievērojami samazinājās nerezidentu kontu skaits un naudas apjoms, bija jāveic daudz mazāk darba, lai komunicētu ar klientiem, lai veiktu banku pakalpojumus utt. Atteikšanās no nerezidentu aktīvu apkalpošanas sekas bija darba vietu skaita un palikušo darbinieku ienākumu lieluma samazināšanās gan finanšu nozarē, gan ar nerezidentu vajadzībām saistītajos biznesos (nekustamie īpašumi u.c.).

Nerezidentu biznesa beigas izraisīja arī noteiktas politiskas sekas. Līdz 2018. gadam Pierīgas novadi bija galvenais valdības partiju atbalstītājs. Līdz šim finanšu un starpniecības nozare zēla un plauka un šīs nozares veiksminieki kā savu jauno mājvietu izvēlējās tieši Pierīgu. 2018. gadā visos Pierīgas novados vēlētāju vairākums nobalsoja par partijām, kas nebija Kučinska valdībā.

Paradoksālā kārtā, bet nerezidentu biznesa beigas un tik milzīga apjoma netīras naudas aizplūšana no Latvija izraisīja patiesu histēriju dienestos, kuriem ir pienākums… apkarot netīro naudu. Padomāsim loģiski. Latviju atstāja divas trešdaļas no nerezidentu naudas. Ja ticam Latvijas Bankas datiem, tad 2017. gada oktobrī komercbanku kopējās saistības pret ārvalstu klientiem ārpus eirozonas bija 9,7 miljardi eiro, bet 2018. gada oktobrī komercbanku kopējās saistības pret ārvalstu klientiem bija samazinājušās līdz 3,8 miljardiem eiro. Aizdomīgās (nerezidentu) naudas apjoms šoziem ir tikai 40% līmenī no pagājušā gada apjoma. Tā kā mums visiem apgalvoja, ka galvenais korupcijas un ar naudas atmazgāšanu saistīto tik daudzo noziegumu cēlonis bija nerezidentu nauda, tad, nerezidentu naudai samazinoties par 60%, ir valstiski, normāli un loģiski par 60% samazināt arī Kontroles dienesta finansējumu un darbinieku skaitu. Samazinoties netīrās naudas apjomam, ir jāsamazina valsts atvēlētie resursi cīņai pret netīrās naudas atmazgāšanu.

Taču notiek pretējais. Liekēži no Kontroles dienesta tagad rīko histēriju pēc histērijas. Latvija tiek starptautiski pazemota un nomelnota! Atsakoties no 6 miljardu eiro netīrās un aizdomīgās naudas apkalpošanas, korupcijas līmenis Latvijā ir tā palielinājies, ka ir jāskandina trauksmes zvans, pieprasot Latviju atslēgt pat no starpbanku norēķinu sistēmas. Un pret šo vājprātu neiebilda neviens, nedz Valsts prezidents, nedz lielākās politiskās partijas, jo visi bija aizrāvušies ar jaunās valdības veidošanas seriālu.

2019. gadā Latvijas jaunajai valdībai un Saeimas vairākumam ir jāsaņemas un jānoliek pie vietas Latvijas nomelnotāji, kuru mērķis ir izsist miljonus no valsts budžeta par nevajadzīgiem tēriņiem. Ja Latvija spēja atteikties no nerezidentu naudas apkalpošanas 2018. gadā, tad jau 2019. gadā Latvijas valsts budžetā par 60% ir jāsamazina Kontroles dienesta finansējums un jāatlaiž 60% no Kontroles dienestā nodarbinātajiem liekēžiem! Vienlaikus ir jānomaina Kontroles dienesta vadība, lai tajā neatrastos personas, kuru mērķis ir celt neslavu Latvijas valstij un tās īstenotajai politikai cīņā pret netīrās naudas atmazgāšanu.