Aptaujas rezultāti uzrāda sen nepieredzētu uzņēmēju optimismu, tomēr arvien izteiktāk iezīmējas būtiska problēma – darbinieku trūkums jau rada apdraudējumu uzņēmumu darbībai. Gan uzņēmēji, gan eksperti norāda uz reformu nepieciešamību izglītībā, lai nākotnes darba ņēmēji spētu adaptēties straujām izmaiņām darba tirgū.

Reformas izglītības sistēmā ir arī viena no uzņēmēju prioritātēm. Kopumā 44% uzņēmēju norādījuši, ka nepieciešamas reformas izglītībā, nedaudz aktuālākas ir vēl tikai reformas veselības nozarē – 49% un nodokļu sistēmā – 45%. Reformas izglītības sistēmā ir galvenā prioritāte lielajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuri nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus. Tā norāda 78.1% uzņēmēju, kuri dod darbu vairāk nekā 250 cilvēkiem, un 62.8% uzņēmēju, kuri ir darba devēji no 50 līdz 249 nodarbināto.

Kāpēc uzņēmējiem darbaspēka trūkst, savukārt darba ņēmēji ir pesimistiski par iespējām atrast darbu? Meklējot atbildi uz šo jautājumu, eksperti un uzņēmumu pārstāvji secināja, ka darbaspēks ir top 1 problēma valstī - darba tirgus mainās ļoti strauji un lielākajai daļai darba ņēmēju būs jāapgūst jaunas prasmes un zināšanas, lai vispār varētu cerēt uz darbu. Savukārt katram uzņēmumam, ja vēlēsies būt konkurētspējīgs, būs jāinvestē tehnoloģijās un darbinieku apmācībās.

“Situācija un attīstība ekonomikā ir laba, savukārt darbaspēka jautājums samilzt lielā ātrumā un jau veļas kā sniega bumba, ja to nerisināsim, iekritīsim lamatās,” norāda ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

“Mēs nenovērtējam, cik daudz vēl varēs digitalizēt. Tas būs neiedomājams apjoms. Paaudze, kurai šobrīd ir 40-50 gadi, gadu desmitiem dara vienu un to pašu darbu. Taču aiz viņiem stāv darba devējs, kurš to vien gaida kā viņa darbu digitalizēt vai automatizēt. Pienāks brīdis, kad visiem tiem cilvēkiem vajadzēs atrast citu darbu,“ uzsvēra sociālantropologs Viesturs Celmiņš.

Bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile norādīja: ”Salīdzinot ar citu Eiropas valstu pieredzi, Latvijā esošie uzņēmumi maz investē savu procesu pārkārtošanā, digitalizācijā un automatizācijā. Lai arī kopumā esam augšupejošā ciklā, investīciju ir par maz, lai attīstītos un saglabātu konkurētspēju. Tāpēc savā ziņā varbūt ir labi, ka uzņēmēji izjūt spiedienu no darba tirgus un trūkst darbinieku, jo citādāk viņi pie domas digitalizēt un automatizēt, varbūt nemaz nenonāktu.”

Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns atzina: “Mēs šo procesu, iespējams, uzsākām par vēlu, bet labi, ka uzsākām. Digitalizācija un tehnoloģijas ieņems arvien lielāku lomu, fiziska darba darīšana ies mazumā. Ikviena uzņēmuma lielākais izaicinājums ir tikt līdzi straujajām pārmaiņām darba tirgū.”

Ekonomists Āboliņš uzsvēra, ka mūžizglītība un pārkvalificēšanās būs neizbēgama, jo nākotnē ekonomika balstīsies uz vecāka gadagājuma strādājošajiem, un jaunu zināšanu ieplūde būs mazāka.

Riskus rada tas, ka demogrāfiskās situācijas iespaidā kopumā tuvākajos gados pieaugs gados vecāku strādājošo skaits. Ja 2017. gadā 31% strādājošo bija vecumā līdz 34 gadiem un 22.2% vecāki par 55 gadiem, tad 2030. gadā jau vecākās paaudzes strādājošo būs vairāk nekā jauno - 26.3% vecumā virs 55 gadiem un 22.6% līdz 34 gadiem.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone norādīja, ka, reaģējot uz darbaspēka novecošanos, NVA ir speciāli projekti, kas orientēti uz gados vecāko paaudzi, tāpēc aģentūra aicina uz sadarbību tos uzņēmumus, kuros ir liels gados vecāku darbinieku skaits, lai palīdzētu tiem pielāgoties aktuālajām darba tirgus prasībām.

“Cilvēku attieksme mainās, bet ne tik ātri kā nepieciešams. Pie mums ir pieņēmums, ka iegūstam vienu izglītību un viss –  ar to pietiek. Jāveicina paradums un izpratne, ka mācīties vēl un nemitīgi ir normāla situācija,” uzsvēra Accenture Personāla daļas vadītāja Zanda Arnava.

V. Celmiņš piekrita, ka “Cilvēki izjūt personīgu aizvainojumu par to, ka viņiem ir jāmācās. Attieksmes maiņa ir ļoti būtiska komponente. Ko mēs darīsim ar paaudzi, kas tagad mācās skolās? Vienīgā prasme, kas viņiem jāiemācās – jāiemācās mācīties!”

E. Simsone diskusijā uzsvēra, ka atslēgas vārds ir “ātri”: “Darba tirgus ir ļoti strauji mainījies, un arī iepriekš iegūtās prasmes ļoti ātri noveco. NVA strādā ar sekām. Jārisina cēloņi, un tas ir izglītības sistēmas jautājums.”

Gan Latvijas Pasts, gan Accenture un bankas Citadele pārstāvji atzina, ka pārstāv lielo uzņēmumu grupu un jau investē darbinieku apmācībās, veidojot savas apmācību programmas.

Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns atzina, ka, uzņēmums sadarbojas ar NVA un piedalās aģentūras projektos, lai pārkvalificētu un apmācītu darbiniekus, kā arī paši veic apmācības: “Ļoti būtiski, lai apmācības nav teorētiskas. Mēs pasta nodaļu Purvciemā izveidojām kā apmācību nodaļu, un tas labi strādā. Liels izaicinājums ir domāšanas transformēšana, lai darbinieki kļūtu atvērti pārmaiņām, jaunām prasmēm un zināšanām. Mūsu pieredze liecina, ka vislabākie piemēri, kas iedvesmo, ir kolēģi.”

Accenture personāla daļas vadītāja atzina, ka darbinieku apmācībā uzņēmums investē lielas summas, un ir vairākas programmas: “Jaunieši Latvijā parasti sāk strādāt 2. kursā. Tad viņi ir ieguvuši pamatzināšanas, tāpēc uzsākot darba gaitas, specifiskās zināšanas ir jāiedod mums. Tam mums ir 2 līdz 4 mēnešu apmācības programma studentiem, kuri pēc tam kļūst par  praktikantiem. Statistika liecina, ka 90% praktikantu kļūst par mūsu darbiniekiem. Savukārt atsevišķa apmācību programma ir tiem, kas uz IT vēlas pāriet no citām nozarēm, un arī par to ir liela interese,” uzsvēra Z. Arnava.

M. Āboliņš gan uzsvēra, ka jādomā arī par mazajiem uzņēmumiem, jo lielie uzņēmumi tiek līdzi tempam, tomēr 2/3 no Latvijas uzņēmumiem ir mazie uzņēmumi, kuri diez vai spēs nodrošināt darbinieku apmācību funkciju.

Visvairāk darbinieku trūkumu izjūt ražošanas un būvniecības uzņēmumi. 59% ražošanas un 58% būvniecības uzņēmumu vadītāji atzinuši, ka ir problēmas nodrošināt nepieciešamo darbaspēku. Darbinieku trūkumu atzinuši arī 46% tirdzniecības uzņēmumu un 37% pakalpojumu sniedzēju. Interesanti, ka darbinieku trūkst gan piesardzīgajiem optimistiem no transporta un uzglabāšanas jomas, gan pakalpojumu nozares lielākajiem optimistiem IT un komunikāciju uzņēmumiem. Privātie veselības un sociālās aprūpes sniedzēji ar darbinieku trūkumu saskaras visretāk, salīdzinot ar citiem pakalpojumu sniedzējiem.

Domājot par nākotni, lielākos riskus tuvākā gada laikā uzņēmēji saredz gan darbinieku pieejamībā, gan nodokļu politikā. 77.4% uzņēmēju norādīja, ka to darbību apdraudētu negaidītas izmaiņas nodokļu politikā. Savukārt teju katrs otrais jeb 46.3% uzņēmēju atzina, ka tieši darbinieku trūkums var radīt apdraudējumu to darbībai. Tāpat 63.7% uzņēmēju uzsvēra iedzīvotāju skaita samazināšanos kā risku uzņēmējdarbībai.

Foto: Pixabay