29. marts, Piektdiena
Vārda dienas: Agija, Aldonis
Sākuma lapa » Makroekonomika » Asociācija: EM ir jādod vērtējums par plānotajām izmaiņām nebanku kreditēšanas nozares regulējumā
Asociācija: EM ir jādod vērtējums par plānotajām izmaiņām nebanku kreditēšanas nozares regulējumā
Autors: LAFPA / 25. septembris 2018, 12:19
Ekonomikas ministrijai ir jānāk ar skaidru redzējumu par nebanku kreditēšanas nozares tiesisko regulējumu, tai skaitā par katru no politiķu virzītajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, uzsakta Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija. Otrdien, 25. septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija turpinās skatīt politiķu virzītās izmaiņas.


“Līdz Saeimas vēlēšanām ir palikušas mazāk nekā divas nedēļas. Tas ir laiks, kad politiķi visiem spēkiem cenšas piesaistīt vēlētāju uzmanību. To mēs redzam arī Tausaimniecības komisijā, kurā par izmaiņām nebanku kreditēšanas nozares regulējumā diskusija un analīze par to ietekmi uz tirgu un patērētāju pēc būtības vispār nav notikusi. Tā vietā redzam priekšvēlēšanu saukļus, īpaši tas attiecas uz Latvijas Reģionu apvienības piedāvāto jaunu pakalpojuma cenas ierobežojumu. Ja tiek pārņemta citu valstu prakse, piemēram, Igaunijas, tad ir jāveic analīze arī par šīs valsts tiesisko regulējumu, kas piemērots nebanku kreditēšanas nozares tirgum, kā arī citām izmaksām, kas saistītas ar pakalpojuma sniegšanu,” uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Asociācija neatbalsta Igaunijas prakses pārņemšanu, ja netiek atbilstoši samazinātas izmaksas par nozares uzraudzību, kā arī maksa par informācijas pieeju valsts uzturētās datu bāzēs un citām saistītajām izmaksām. 

Ja Latvijā pamatkapitāla prasība ir 425 tūkstoši eiro, tad Igaunijā tie ir tikai 50 tūkstoši eiro. Savukārt maksa par licences izsniegšanu Igaunijā ir 1000 eiro, savukārt Latvijā tā 71 140 eiro. Arī ikgadējā uzraudzības maksa Latvijā ir būtiski augstāka, tie ir 14 225 eiro gadā, savukārt Igaunijā tā ir tikai 0,01% no izsniegto neatmaksāto patēriņa kredīta summas. Vērtējot nozares datus kopumā, Latvijā nebanku kreditēšanas uzņēmumi valstij kopumā ik gadu samaksā aptuveni 825 tūkstošus eiro kā uzraudzības maksu. Savukārt, ja Latvijas uzņēmumi būtu strādājuši Igaunijā, tad samaksa pērn būtu bijusi tikai aptuveni 62 tūkstoši eiro (rēķinot pēc Latvijas nebanku kreditēšanas uzņēmuma kredītportfeļa atlikuma uz 31.12.2017.), kas ir būtiski mazāk.

Asociācija uzskata, ka būtu jāanalizē arī valsts noteiktā maksa par pieeju dažādām datu bāzēm. Latvijā maksa par informācijas saņemšanu no nacionālā iedzīvotāju reģistra ir 2 eiro, izmantojot informācijas saņemšanu tiešsaistes datu pārraides režīmā vai izmantojot elektronisko pakalpojumu par vienu personu. Savukārt Igaunijā maksa par informācijas saņemšanu no nacionālā iedzīvotāju reģistra ir atkarīga no informācijas saņemšanas veida – informācijas aplūkošana bez iespējas to saglabāt – 0,31 eiro (neieskaitot PVN). Savukārt informācijas saņemšanas elektroniskā veidā ar iespēju to saglabāt maksa ir 0,84 eiro (neieskaitot PVN).

“Nevar pārņemt tikai vienu komponenti no kopējā regulējuma, neanalizējot citu ietekmējošus faktorus. Priekšlikums ieviest Igaunijas praksi par pakalpojuma cenas ierobežojumu, neizlīdzinot citas izmaksas, nostāda Latvijas uzņēmumus būtiski sliktākā pozīcijā,” uzsver asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, vienlaikus aicinot likumdevēju skaidrot, kāds ir šo izmaiņu mērķis. 

Asociācija aicina Ekonomikas ministrijai, kas atbild par nozares attīstības politikas veidošanu, sniegt detalizētu analīzi par katru no iesniegtajiem priekšlikumiem, to ietekmi uz patērētāju, tirgus attīstību, kā arī uz valsts budžetu. Asociācija atkārtoti lūdz komisiju līdz 13. Saeimas vēlēšanām apturēt darbu pie grozījumu tālākas virzīšanas, lai divas nedēļas pirms vēlēšanām netiktu pieņemtas izmaiņas, kas ir antikonstitucionālas vai konkurenci kropļojošas.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats