24. septembris, Pirmdiena
Vārda dienas: Agris, Agrita
Sākuma lapa » Makroekonomika » Baltijas valstis vienojas prasībā nesamazināt Eiropas fondu naudu
Baltijas valstis vienojas prasībā nesamazināt Eiropas fondu naudu
Autors: Arnis Kluinis, NRA.lv / 14. septembris 2018, 11:27
Baltijas valstis nosūtījušas vēstuli Eiropas Komisijai (EK) un tās priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram ar prasību nesamazināt kohēzijas finansējumu 2020.-2027. gada plānošanas periodā.


Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu ministru vēstuli Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ceturtdien parakstīja publiski, ievadot Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikai veltītās pārrunas Riga Cohesion Conference. Abu pārējo valstu finanšu ministrijas šajā pasākumā bija pārstāvētas ar augstiem ierēdņiem, kuri nāca klajā ar saviem argumentiem par labu Baltijas valstu kopīgajai pozīcijai.

EK savus priekšlikumus par kohēzijas naudas dalīšanu visā ES izteica šā gada maijā. Baltijas valstis konstatēja, ka EK nostāja pret šīm valstīm ir pietiekami līdzīga, lai šīs valstis varētu paust vienotu atbildi EK.

D. Reizniece-Ozola nosauca būtiskākos skaitļus, kas atklāj EK nodomu samazināt kohēzijas finansējumu tieši Latvijai. Patiešām būtiskam finansējuma samazinājumam izdomāti trīs galvenie paņēmieni. Pirmkārt, finansējuma nomināla samazināšana 2020.-2027. gada plānošanas periodā attiecībā pret tagadējo 2014.-2020. gada periodu par 13%, kas atbilst 584 miljoniem eiro.

Otrkārt, finansējuma intensitātes samazināšana no 85% līdz 70% no projektu tāmes. Tas nozīmē Latvijas līdzfinansējuma sloga dubultošanu, jo caurmērā 15% vietā nāksies ieguldīt 30%. Līdzfinansējuma sloga pieaugums naudā tad būtu 400 miljonu eiro.

Treškārt, palīdzības naudas atbrīvošana no pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tas neļautu vispirms atrēķināt no ES iedotās naudas PVN likmi un pēc tam šo pašu naudu atlikt ES projektā atpakaļ jau kā Latvijas līdzfinansējumu. Tādā gadījumā Latvijas valsts budžetam nāktos atrast vēl 300 miljonus eiro, lai Latvija tiktu pie tiesībām izmantot to ES naudu, kas tai skaitīsies piešķirta. Kopsummā tādējādi Latvija zaudētu apmēram ceturto daļu no tā palīdzības apjoma, kādu tā patlaban saņem kohēzijas politikas ietvaros.

Ne D. Reizniece-Ozola, ne viņas domubiedri no Lietuvas un Igaunijas neieminējās par inflāciju, kas reālo palīdzības apjomu deldē ne mazāk par tā nomināla samazinājuma un saņemšanas noteikumu maiņu. Bez inflācijas kompensācijas tagad solītā nauda ap 2027. gadu var izrādīties pavisam simboliskas dāvanas vērtībā.

Ar kohēzijas jēdzienu finansiālā nozīmē Latvijas sabiedrība iepazinās ap 2000. gadu, kad iestāšanās ES kļuva reāla. Pagājušā gadsimta 90. gados tas bija kā sapnis, bet ap gadu simtu un gadu tūkstošu miju sākās kaulēšanās par darījumu, kurā Latvija deleģē ES daļu no savām valstiskajām pilnvarām un pretī saņem ne tikai vietu vienotā tirgū, bet arī naudu. Šī nauda kļuva par būtisku faktoru, kāpēc Latvija vispār nonāca ES.

Iestāšanās sarunas ļāva uzzināt, ka ES ir patapinājusi saviem mērķiem terminu, kas ķīmijā apzīmē divu cietvielu vai šķidrumu saskarvirsmu saistīšanos molekulārā līmenī; ķīmiķi, savukārt, bija ņēmuši latīņu valodas vārdu cohaesus, kura tulkojumu latviski izsaka vārds «saistīts». Ķīmiskā termina nozīmes piepīšana izpauž to, ka sasaiste starp ES dalībvalstīm bijusi iecerēta ļoti cieša, jo ķīmijas terminam tāda nozīme ir. Realitātē kohēzijas nauda izrādījās ne vien saistviela, bet arī strīdus ābols starp valstīm, kuras kohēzijas naudu saņem un kuras to samaksā. Pienākums naudu maksāt bija uzskatāmākais arguments, kāpēc izstāties no ES izlēma Lielbritānija, kuras iemaksu iztrūkums pēc 2020. gada aizsāka visas kohēzijas sistēmas pārveidošanu.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats