19. novembris, Pirmdiena
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze
Sākuma lapa » Makroekonomika » Graudaugu produkti kļūs dārgāki
Graudaugu produkti kļūs dārgāki
Autors: Ilze Šteinfelde, NRA.lv / 14. septembris 2018, 9:46
Šogad kviešu kopraža varētu būt par aptuveni 40 procentiem mazāka nekā pērn, savukārt šo graudu cenas jau šobrīd ir par 25 procentiem augstākas. Šis cenu kāpums, visticamāk, ietekmēs graudaugu produktu – miltu, maizes, makaronu, dzīvnieku barības un citu produktu – cenu pieaugumu, skaidro NRA.lv.


Maizes un miltu cenas iepriekšējos gados ir mainījušās nedaudz. Saskaņā ar Centrālās statistikas datiem pēdējo astoņu gadu laikā lētākie augstākā labuma milti bijuši 2010. gadā, kad to vidējā cena bijusi 0,63 eiro kilogramā, dārgākie – 2013. gadā ar 0,73 eiro kilogramā. Arī baltmaizes cena mainījusies līdzīgi – no 1,57 eiro kilogramā līdz 1,66 eiro kilogramā. Šogad (līdz augustam) miltu, rīsu, makaronu cenas lielākoties bija zemākas nekā pērn attiecīgā periodā. To gan nevar teikt par maizes un konditorejas izstrādājumiem – tie šogad maksā dārgāk nekā pērn. Par iespējamām graudaugu produktu cenu izmaiņām nākotnē mazumtirgotāji šobrīd izsakās piesardzīgi – grūti esot paredzēt, par cik, bet cenas noteikti kāpšot. Iemesls tam – neražas izraisītais graudu iepirkuma cenu kāpums.

Graudu kopraža šogad ir samazinājusies visās trijās Baltijas valstīs – Latvijā un Lietuvā par 25 procentiem, Igaunijā – par 15 procentiem.

Latvijā ražas samazinājumu ietekmēja ne tikai šā gada sausie laika apstākļi. Zemniekiem pamatīgi iegrieza arī pagājušā gada rudens lietavas, kad daudzviet laukus pārmērīgā mitruma dēļ nevarēja pienācīgi apstrādāt un iesēt ziemājus. Graudu audzētāji situāciju cerēja glābt, sējot vasarājus. Līdz ar to šogad graudi kopumā (ziemāji plus vasarāji) tika audzēti aptuveni tikpat lielās platības kā pērn – 685 tūkstošos hektāru (pagājušajā gadā – 703,5 tūkstošos hektāru), bet vasarājiem nelabvēlīgās sausās vasaras dēļ ražas kopējais samazinājums ir ievērojams.

Dobeles dzirnavnieks regulāri seko līdzi notiekošajam graudu tirgū. Uzņēmuma aplēses liecina, ka arī Lietuvā šogad graudi tika audzēti nedaudz mazākās platībās nekā pērn, tomēr ar visu to Lietuvas graudaugu platības divas reizes pārsniedz Latvijas, bet trīs reizes – Igaunijas graudaugu platības.

Starp Baltijas valstīm Lietuvā parasti tiek iegūta arī augstāka kviešu raža no hektāra, Igaunijā – zemākā. Taču šogad Igaunija kviešu ražībā ir pārspējusi Latviju, lai gan samazinājums ir bijis visās trīs valstīs, bet Latvijā – vislielākais. Tas arī atstājis ietekmi uz kopražu – šogad nokulti ap 60 procentu no pagājušā gada kviešu apjoma. «Tomēr, neskatoties uz to, milti un maize veikalos neaptrūksies, jo kviešu kvalitāte ir laba – gandrīz viss novāktais atbilst pārtikas graudu rādītājiem. Turklāt Latvijas graudkopji tradicionāli izaudzē krietni vairāk nekā nepieciešams Latvijas patēriņam. Līdz ar to cietīs eksports,» atklāj a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Uzņēmums savu produkciju šobrīd eksportē uz vairāk nekā 70 valstīm, tajā skaitā Kongo, Gambiju, Ēģipti, Japānu, Taizemi, Indiju u. tml. Tomēr, pēc viņa teiktā, Latvijas patērētāji uzņēmumam ir primāri un vietējā tirgū graudaugu produkcija neaptrūksies.

Latvijas iedzīvotājiem graudaugi ir ļoti iecienīts produkts – tos regulāri uzturā lieto lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, priekšroku dodot maizes izstrādājumiem, rīsiem, makaroniem un griķiem, liecina jaunākais Maxima mazumtirdzniecības kompass.

Vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju no tiem, kas lieto graudaugu produktus (73%), tos ēd katru dienu, kā galvenos izvēles kritērijus minot to garšu (56%), nozīmi veselīgā un sabalansētā uzturā (42%), savukārt vairāk nekā trešdaļa aptaujāto novērtē šo produktu daudzveidīgās pagatavošanas iespējas.

«Aptaujas dati arī norāda uz interesantu tendenci – pieaugot vecumam, palielinās graudaugu lietošanas uzturā biežums katru dienu – ja vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem graudaugu produktus uzturā katru dienu lieto 53% respondentu, tad vecuma grupā no 64 līdz 74 gadiem to dara jau 88% iedzīvotāju,» stāsta Maxima Latvija Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa. Tikai 1% aptaujāto respondentu atzīmēja, ka uzturā graudaugu produktus nelieto vispār.

Ilgstošais sausums un karstums ieviesis izmaiņas graudkopības nozarē ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, piemēram, Skandināvijā ražas samazinājums ir pat par 30 līdz 50 procentiem, Spānijā – vairāk nekā 50% apmērā. Vācijā, Polijā, Čehijā situācija ir līdzīga kā Baltijas valstīs, savukārt Francijā, Rumānijā, Bulgārijā šogad tiks iegūta par pieciem līdz 15 procentiem mazāka graudu raža. «Tas šogad izraisījis ne tikai strauju graudu cenu kāpumu, bet arī lopbarības graudu deficītu mūsu reģionā,» uzsver K. Amsils.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats