Pēc viņa sacītā, katram Ekonomikas ministrijas izstrādātajam obligātās iepirkuma komponentes sistēmas atcelšanas priekšlikumam ir jāparedz arī konkrēta fiskālā ietekme. “Pašreizējie EM piedāvājumi OIK sistēmas atcelšanai nav tie labākie,” uzskata Kučinskis.

Viņš jau iepriekš ir norādījis, ka no OIK reformu plāna izņems priekšlikumu par “zaļajiem sertifikātiem”. Viņa ieskatā, šāda sistēma nebūtu labākā un tai ir daudz mīnusu.

Premjers arī mudināja kritiskāk skatīties uz gāzes koģenerāciju, sakot, ka tā “vispār nav nekāda zaļā enerģija”.

Vienlaikus viens no lielākajiem OIK atbalsta saņēmējiem tieši ar gāzes koģenerāciju ir “Latvenergo”. “Ja nebūtu “Latvenergo” drošības turbīnas Salaspilī, mums cena pakāptos, kā tas ir Skandināvijā sausuma dēļ,” sacīja Kučinskis.

Viņš atzina, ka līdz septembrim viņš no ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) gaida priekšlikumu labojumus, kā arī fiskālās ietekmes aplēses.

Jau vēstīts, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) vadītā darba grupa ir izstrādājusi modeli obligātās iepirkumu komponentes maksājumu atcelšanai līdz 2022. gadam.

OIK atcelšanas scenārijs paredz atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli, noteikt minimālo atkritumu piejaukumu biogāzes stacijām, veikt jaudas maksājumu reformu un noteikt ierobežotas peļņas normas. Latvijas valsts atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanai tiek piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem – ieviest zaļos sertifikātus vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.