Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019. gada budžetā liecina par to, ka tās nākamā gada budžetā prioritārajiem pasākumiem prasa papildu 1,1 miljardu eiro. Summa gan varētu mainīties tehnisku neprecizitāšu dēļ, un, iespējams, ka atsevišķu pasākumu finansēšanai ministrijas jau ir atradušas līdzekļus.
FM arī atklājusi, ka 2020. gadā ministrijas prioritārajiem pasākumiem vēlas papildu līdzekļus 1,4 miljardu eiro apmērā, bet 2021. gadā – 1,8 miljardu eiro apmērā.
Vislielāko summu nākamajam gadam pieprasījusi Veselības ministrija (VM) – 431,39 miljonus eiro. Pagājušajā gadā VM prioritāriem pasākumiem no 2018. gada budžeta prasījusi gandrīz 760 miljonus eiro. Šī gada aprīlī FM nākusi klajā ar informāciju, ka 2019. gada pamatbudžeta galvenie izdevumi prognozēti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas nozīmētu izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.
Aiz Veselības ministrijas visvairāk naudu pieprasījusi Satiksmes ministrija – 136,2 miljonus eiro. Tai seko Izglītības un zinātnes ministrija, kurai papildu nepieciešami 106,3 miljoni eiro. 103,15 miljoni eiro 2019. gada budžetā papildu nepieciešami Iekšlietu ministrijai, 69,27 miljoni eiro Labklājības ministrijai, bet 40,29 miljoni eiro – Ekonomikas ministrijai. Tieslietu ministrija 2019. gada budžetā vēlas papildu 54,57 miljonus eiro, Zemkopības ministrija – 26,8 miljonus eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – 25,65 miljonus eiro, bet Kultūras ministrija – 17,05 miljonus eiro. Papildu 12,84 miljonus eiro 2019. gada budžetā prioritārajiem pasākumiem pieteikusi Ārlietu ministrija, 11,35 miljonus eiro – FM. Vienīgi Aizsardzības ministrija nav pieteikusi papildu budžeta pieprasījumu 2019. gadam.
Latvijas radio un televīzija pieteikušas papildu budžeta finansējumu 3,78 miljonu eiro apmērā, Prokuratūra – 1,96 miljonus eiro, Augstākā tiesa – 1,35 miljonus eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs – 1,05 miljonus eiro, Ministru kabinetam nepieciešami papildu 547 569 eiro, Satversmes tiesai – 445 020 eiro, Valsts kontrolei – 329 928 eiro, bet Tiesībsarga birojam nepieciešami papildu 37 103 eiro.
Kā liecina Latvijas Stabilitātes programma 2018.-2021. gadam, mūsu fiskālā telpa nākamajiem gadiem ir aprēķināta ar mīnusa zīmi. Saskaņā ar prognozēm, 2019. gadā tā varētu būt mīnus 45,2 miljoni eiro, bet 2020. gadā – mīnus 37,8 miljoni eiro. Pozitīva tā varētu būt tikai 2021. gadā – plus 3,2 miljoni eiro.
Pēc valdības pieprasījuma ministrijām līdz šī gada 1. augustam bija jāiesniedz priekšlikumi par prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Valdības sēdē 15. oktobrī plānots apstiprināt vispārējās valdības budžeta plānu. Savukārt par budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem valdība spriedīs 16. oktobrī. Galīgā lēmuma pieņemšanu paredzēts atstāt jaunievēlētās Saeimas un Ministru kabineta kompetencē.
Rādīt reklāmu
