Intervijā Latvijas Radio Valainis norādīja, ka Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajās ES naudas sadales iecerēs redzams, ka Latvijas intereses jau atkal nav saklausītas. Par to liecinot gan nelielais atbalsts jauniešu bezdarba mazināšanai, gan zemie sociālie pabalsti, kā arī nevienmērīgais atbalsts Latvijas lauksaimniecībai.

Komentējot Latvijas pozīciju pret ES finansējumu, Valainis norādīja, ka Dienvidu valstis ir perfekti nolobējušas savas intereses, piebilstot, ka arī Latvijai agresīvāk nepieciešams iestāties par savām interesēm.

“Pašreizējais rezultāts parāda to, ka līdz šim sarunas bijušas ļoti slikti vērtējamas,” uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs.

Viņš norādīja, ka nepieciešams izvērtēt iespēju, ka valdības vadītājs var bloķēt visu piedāvājumu kopumā.

Jau vēstīts, ka maijā Eiropas Komisija nākusi klajā ar piedāvājumu bloka nākamajam daudzgadu budžetam. Saskaņā ar ieceri kohēzijas fondu izmaksas varētu samazināt par nepilniem 10%. Lietuvu un Igauniju varētu skart vēl lielāks samazinājums – aptuveni 24%, bet Latviju – 13%.

Šodien, 18. jūnijā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs dosies darba vizītē uz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomi Luksemburgā, kur Eiropas Komisija dalībvalstīm izklāstīs savu jauno regulu priekšlikumu par ES Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada.

“Latvijai ir svarīgi, lai tiktu saglabāta spēcīga Kopējā lauksaimniecības politika un visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem tiktu nodrošināti taisnīgi un vienlīdzīgi atbalsta pasākumi. Diemžēl pašreizējais Eiropas Komisijas priekšlikums to nepiedāvā. Jaunajā plānošanas periodā ir nepieciešams pabeigt tiešo maksājumu izlīdzināšanu, nodrošinot taisnīgus, godīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem dalībvalstu lauksaimniekiem, tostarp Latvijas lauksaimniekiem nodrošinot vidējo tiešmaksājumu līmeni. Latvija ir viena no valstīm, kurai 2020. gadā tiešo maksājumu līmenis joprojām būs būtiski zemāks par vidējo Eiropas Savienībā,” saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.