22. jūnijs, Piektdiena
Vārda dienas: Laimdots, Ludmila
Sākuma lapa » Makroekonomika » Eiropas Komisijas piedāvājums Latvijai – nost vismaz pusmiljardu
Eiropas Komisijas piedāvājums Latvijai – nost vismaz pusmiljardu
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 7. jūnijs 2018, 16:51
Eiropas Padomes Pastāvīgo pārstāvju komitejā (COREPER) prezentētās aplēses jaunajam ES daudzgadu budžetam, no Latvijas viedokļa raugoties, ir vēl sliktākas nekā Eiropas Komisijas sākotnēji pasludinātajā piedāvājumā. Runa nav vairs par 7% samazinājumu kohēzijas politikai, kā solīja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, bet Latvijas gadījumā par 13%.


Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm tas būtu vairāk nekā pusmiljarda eiro samazinājums, un jāatgādina, ka dalībvalstīm savā starpā vēl būs jāsadala lauksaimniecības politikas budžeta samazinājums 5% apmērā. Latvijai tie būtu vēl vismaz 147 miljoni eiro mīnusā.

Latvijai plānotais kohēzijas finansējuma samazinājums ir mīnus 13%. Periodā 2021.-2027. gadam tiks piešķirti 4,3 miljardi eiro. Tas redzams Neatkarīgās saņemtajā prezentācijas slaidā no Eiropas Komisijas.

Par ko cīnāmies

Latvijas valdības līdzšinējā pozīcija cīņā par ES finansējumu bija izplūdusi: dodiet mums kohēzijai - dalībvalstu ekonomisko atšķirību izlīdzināšanai - tikpat cik iepriekš, bet lauksaimniecībai vēl vairāk. Šāda nekonkrētība skaidrojama ar radikāli atšķirīgām interesēm. No valsts kopējās attīstības viedokļa daudz svarīgāks ir kohēzijas finansējums, jo caur to tiek atbalstīts visplašākais tautsaimniecības nozaru spektrs. To uzsver Finanšu ministrija. Tikmēr Zemkopības ministrija cīnās par turīgo lauksaimnieku ienākumu vairošanu caur platībmaksājumiem. Un paradokss slēpjas apstāklī, ka abas ministrijas vada viens politiskais spēks - Zaļo un zemnieku savienība. Bet visu dabūt nevar. Teorētiski kohēzijas un lauksaimniecības budžeti savstarpēji nesacenšas, tā vismaz skaidro Eiropas Komisijas pārstāvniecībā. Neesot tā - ja valsts dabū labus tiešmaksājumus, tai nogriezīs naudu pārējām programmām. Tomēr praksē rēķināta tiek kopējā aploksne. Jau kopš sarunu sākuma bija skaidrs, ka šajā reizē būs jācīnās nevis par pieaugumu vai esošā finansējuma apjoma noturēšanu, bet pēc iespējas mazāku sarukumu.

Kritums 584 miljoni

Apstākļos, kad Eiropas Savienību pamet Lielbritānija un vienlaikus klāt nāk virkne no jauna finansējamu politiku, nelielais nacionālā kopienākuma pieaugums nespēs kompensēt izdevumu pieaugumu. Neatkarīgā jau vēstīja, ka šajā periodā ES kopējā budžetā nonāk 1,03% valstu kopējo ienākumu. Jaunajam periodam Eiropas Parlaments prasa 1,3%, bet Eiropas Komisija piedāvā 1,114%, kas absolūtos skaitļos ir 1,3 triljoni eiro.

Latvijai plānotais kohēzijas finansējuma samazinājums ir mīnus 13%. Periodā 2021.-2027. gadam tiks piešķirti 4,3 miljardi eiro. Tas redzams Neatkarīgās saņemtajā prezentācijas slaidā no Eiropas Komisijas.

Finanšu ministrija sniedz detalizētāku skaidrojumu: «Latvijas Kohēzijas politikas kopējā aploksne 2014.-2020. gada periodam, kas ir pārrēķināta 2018. gada cenās, veido aptuveni 4,846 miljardus eiro, kas ir par 13% (noapaļota vērtība) vairāk, nekā Eiropas Komisija ir iezīmējusi Latvijai ES daudzgadu budžetam periodā no 2021. līdz 2027. gadam (4,262 miljardus eiro).» Tātad kritums 584 miljonu apmērā.

Nav tā, ka mūsu situācija būtu vissliktākā. Lietuvai, Igaunijai, Čehijai un Maltai melnrakstā piemērots maksimālais samazinājums mīnus 24% apmērā. Slovākijai - mīnus 22%. Tajā pašā laikā Bulgārijai, Rumānijai, Grieķijai ir ieplānots pieaugums 8% apmērā, Itālijai plus 6%, Spānijai plus 5%. Eiropas Komisija rēķina atbalsta intensitāti uz vienu iedzīvotāju, un, šādi raugoties, mēs esam trešajā pozīcijā pēc Slovākijas un Igaunijas. Taču šis rādītājs neņem vērā depopulāciju, kas nozīmē esošās infrastruktūras uzturēšanu un pakalpojumu nodrošināšanu arvien tukšākā teritorijā. Tātad neizbēgamu visa sadārdzināšanos.

Optimismam nelabvēlīgs fons

Arī raugoties uz lauku programmām, Latvijas izredzes uz izcili labu darījumu ir niecīgas. Teorētiski Latvijas lauksaimniekiem ir apsolīts pakāpeniski celt platībmaksājumus, lai pietuvinātu zemes īpašnieku ienākumus ES vidējiem rādītājiem. Vidējais pieaugums mums plānots plus 4,7% apmērā. Taču praksē runa ir par pieaugumu viens eiro gadā līdz 202 eiro par hektāru perioda beigās.

Zemkopības ministrija atzīst, ka uz kopējā 3,9% samazinājuma fona formāli tas ir pieaugums, taču pārāk mazs, lai par to priecātos. Turklāt to plānots panākt uz Lauku attīstības programmas rēķina, kur savukārt plānots 15% samazinājums. Jāpaskaidro, ka tiešmaksājumi tiek piešķirti atbilstoši apsaimniekoto hektāru skaitam - jo turīgāks zemes īpašnieks, jo vairāk naudas viņam tiek uzdāvināts. Savukārt Lauku attīstības programma tiek atvēlēta biznesa attīstībai, lauku ceļiem, ražotāju atbalstam. Tātad labums sasniedz vairāk iedzīvotāju. Saskaņā ar ministrijas aplēsēm nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais Eiropas Savienības finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā.

Uz šāda ne pārāk optimistiska fona Latvijas atbildīgās institūcijas, politiķi un nozaru organizācijas vēsta, ka Latvijas interešu lobēšana notiek visos līmeņos ar maksimālu piepūli.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats