Negodprātīgās uzņēmējdarbības apjomu kāpums Latvijā ir pārsteigums gan pašiem ēnu ekonomikas pētniekiem, gan ekspertiem. Ekonomikas izaugsmei vajadzēja mazināt pelēkā sektora īpatsvaru, bet Latvijā noticis pretējais – ēnu ekonomika pērn ir gājusi plašumā, pat neraugoties uz kopējās ekonomikas izaugsmi.
Rīgas Ekonomikas augstskolas Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs rezultāti gan liecina, ka ēnu ekonomika augusi arī Lietuvā un Igaunijā, turklāt straujāk, tomēr Latvijā tās īpatsvars ir vislielākais - 22 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP).
«Lai arī IKP ir palielinājies par 4,5 procentiem, salīdzinot ar 2016. gadu, bet Valsts ieņēmumu dienesta administrēto kopbudžeta ieņēmumu (nodokļu) pieaugums ir 7,7 procenti, ēnu ekonomika Latvijā pieaug. Ēnu ekonomikas pieaugums, nevis samazināšanās situācijā, kad ir vērojama ekonomikas izaugsme un palielinās kopējie ieņēmumi no nodokļiem, ir satraucoša pazīme,» uzsver pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Dr. Arnis Sauka. Pēc viņa teiktā, ekonomikai pieaugot, parasti mazinās arī ēnu ekonomikas apjoms. Taču, ja uzņēmumi tomēr neredz iemeslu maksāt vairāk nodokļu arī ekonomikas augšupejas laikā, politikas veidotājiem vajadzētu uzdot jautājumu - kāpēc tā notiek? «Protams, var ķerties pie kontroles mehānismu stiprināšanas, bet, pirms to darīt, vajadzētu atcerēties, ka uzņēmēju nodokļu maksāšanas uzvedība nereti ir spogulis politikas veidotāju darbam, tajā skaitā uzticamībai, ka nodokļos maksātā nauda tiek izlietota pareiziem mērķiem. Izskatās, ka šāda uzticamība Latvijas uzņēmēju vidū joprojām nav izplatīta parādība,» secina A. Sauka.
cLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis uzskata, ka ēnu ekonomikas mazināšanā svarīgākais ir novērst iemeslus, kas to liek darīt, nevis cīnīties ar sekām, kā tas notiek pašlaik.
Kā viena no iespējamām atbildēm par iemesliem, kas Latvijā rada augsni ēnu ekonomikai, ir sabiedrības neuzticība tam, kā valsts rīkojas ar naudu. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atklāj, ka, pēc SKDS datiem, tikai 15% Latvijas sabiedrības ir pārliecināti, ka samaksātie nodokļi tiek izlietoti lietderīgi, un 39% no aptaujātiem uzskata, ka nodokļu nemaksāšana ir normāla parādība.
Savukārt pētījums atklāj, ka augstās nodokļu likmes joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem Latvijas uzņēmējiem. «Cerams, ka ieviestās nodokļu reformas Latvijā tuvākajos gados šo situāciju uzlabos, mazinot atšķirības Baltijas valstu starpā,» min pētījuma autors. Latvijas uzņēmēji ir arī daudz vairāk neapmierināti ar situāciju attiecībā uz normatīvā regulējuma nenoteiktību. Savukārt politiskā nestabilitāte ir liela problēma visās trīs Baltijas valstīs, bet korupcija un citu uzņēmumu negodīga prakse ir izteikti nozīmīgas problēmas Lietuvā.
Rādīt reklāmu
