Latvijas valdība vakar apliecināja un piepildīja Neatkarīgās 2017. gada 3. marta publikācijā Banku karaļvalstij visi papīri kārtībā izteiktos atzinumus un novēlējumus.

Valdība vakar saņēma Informatīvo ziņojumu Par Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam izpildi un izdeva rīkojumu par šā plāna grozīšanu. Valdības rīcība šķiet pašsaprotama pēc ASV Finanšu ministrijas 13. februāra paziņojuma par ABLV Bank un ne tikai šīs bankas saistību ar pakalpojumu sniegšanu noziedzīgu darbību veikšanai saistībā ar korumpētām Latvijas amatpersonām.

Nekādi fakti par banku un amatpersonu likumpārkāpumiem nu jau triju mēnešu laikā kopš ASV paziņojuma nav atklātībā paziņoti. Varbūt ASV klusēšanu izskaidro un kompensē troksnis, ko tagad ceļ Latvija ar saviem dedzīgajiem solījumiem laboties. ABLV Bank taču ir paziņojusi par pašlikvidāciju un citas bankas ar Rietumu banku priekšgalā - par biznesa modeļa maiņu, bet birokrātu valodā izteiktie Latvijas valsts solījumi vakar apstiprinātajā dokumentā sākās ar šādiem vārdiem: «Ņemot vērā to, ka Latvijas finanšu sektora paaugstinātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska ekspozīcija rada draudus valsts reputācijai un Latvijas finanšu sektora stabilai ilgtermiņa attīstībai, tādējādi Finanšu sektora attīstības plānā 2017.-2019. gadam ietvertie pasākumi tiek plānoti ar nosacījumu, ka tie nepalielina esošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmeni, bet vērsti uz tā kontrolētu plānveidīgu pazeminājumu.» Visticamāk, šī vārdu virkne ir ne pārāk veikls tulkojums no angļu valodas, kāda jāizmanto Latvijas valdībai, lai uzņemtos saistības pret ASV. Arī viss pārējais teksts izveidots šādā stilā, lai it kā kaut ko solītu, bet izteiktu solījumus tik neskaidri, ka vēlāk būs grūti Latviju pieķert solījumu laušanā.

Centienus izvairīties jebko izteikt saprotamā valodā vakar vainagoja valdības lēmums pārlikt bankām veltīto dokumentu paketi no mutiski apspriežamo un izlemjamo jautājumu sadaļas uz to dokumentu sadaļu, kas stājas spēkā bez apspriešanas. Nekā labāk nebija iespējams izpildīt Neatkarīgās pērnā gada marta norādījumu «nerunāt par striķi tajā mājā, kur kāds pakāries». Tikpat lieli nopelni kā avīzei par ministru klusēšanu pienākas arī ABLV Bank un tās akcionāriem, kuri iesūdzējuši tiesā Eiropas Savienības banku uzraudzības iestādes. Latvija šobrīd nav juridiskā nozīmē tiesvedībā ierauta, bet ministriem ir visvairāk par visu jābaidās publiski pateikt kaut ko tādu, ko viena vai otra puse varētu tiesā izmantot un tādējādi Latviju tiesu procesiem piesaistīt. Visbiedējošākā šajā situācijā ir neziņa, ko valsts amatpersonas drīkst un ko - nedrīkst teikt. Tādā situācijā ministru izvairīšanās runāt par notikumiem banku nozarē ir pilnīgi saprotama.

No ASV atnākušais pamudinājums pievērsties jautājumam Par Finanšu sektora attīstības plāna 2017.- 2019. gadam izpildi deva iespēju sakārtot dokumentu arī no birokrātu viedokļa. Visbiežāk lietotie vārdi rīkojumā par plāna grozīšanu veido frāzes «aizstāt... uzdevuma ailē Izpildes termiņš skaitļus un vārdus «2017. gada 31. decembris» ar skaitļiem un vārdiem «2018. gada 31. decembris»»; «aizstāt... skaitļus un vārdus «2018. gada 30. jūnijs» ar skaitļiem un vārdiem «2020. gada 1. septembris»»; «aizstāt... skaitļus un vārdus «2018. gada 30. jūnijs» ar skaitļiem un vārdiem «2020. gada 1. septembris»»; «...skaitļus un vārdus «2017. gada 31. decembris» ar skaitļiem un vārdiem «2018. gada 31. decembris»» utt. Tādā veidā ir legalizēta plāna faktiskā nepildīšana kopš pirmās tā pieņemšanas dienas pērnā gada 28. februārī. Visu kaut cik pārbaudāmo plāna punktu izpildes termiņi atstāti mantojumā nākamajai Latvijas valdībai vai valdībām kopā ar atskaitēm, ka jau izpildīti tādi plāna punkti kā «uzdevums/pasākums 1.1.3. patērētāju izglītošana patērētāju kreditēšanas jomā, it sevišķi jautājumos par atbildīgu aizņemšanos un parāda saistību pārvaldīšanu». Plāna izpildes pārskatā pretī šim punktam ierēdņi ar drošu roku ierakstījuši un Māra Kučinska valdība vakar to kolektīvi apstiprināja, ka ir «nodrošināta patērētāju informētība». Patērētāji par savu informētību vai neinformētību nesūdzēsies gluži vienkārši tāpēc, ka par to nekā nezina.

Finanšu sektora attīstības plānu stādīšanu Latvijas valdība sāka ar laika periodam no 2014. līdz 2016. gadam paredzētu dokumentu. 2017. gada plānā tika ietverts apliecinājums, ka iepriekšējais plāns esot izpildīts. Uz jau gūto sasniegumu pamata tagadējā «plānā ietverto pasākumu īstenošanas mērķis ir attīstīt stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas nodrošina ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi». Lai kas notiktu Latvijā un visā finanšu pasaulē, mūsu labos mērķus tas negroza ne par mata tiesu.