Kādreizējais žurnālists savā Twitter kontā dalījies ar ekrānšāviņu no Centrālās statistikas pārvaldes (CSO), pievienojot tēmturus #Latvijai100 un #4maijs.

Dati liecina, ka kopš 1991. gada visu specialitāšu ārstu skaits sarucis teju uz pusi - no 12 203 mediķiem 1991. gadā līdz 7480 ārstniecības speciālistam 2016. gadā. Vēl krasāks ir personu skaita ar vidējo medicīnisko izglītību sarukums - no 27 427 „māsiņām” 1991. gadā viņu skaits ir sarucis līdz 10, 3 tūkstošiem pērn.

Slimnīcu un gultas vietu skaits 26 gadu laikā samazinājies trīs reizes - ja 1991. gadā latvijā bija 187 slimnīcas ar 36 106 gultas vietām, tad 2016. gadā mūsu valstī bija vairs tikai 65 slimnīcas ar 11 208 gultas vietām.

Jāatgādina, ka šobrīd Veselības ministrijas uzmanības centrā ir jaunās e-veselības sistēmas ieviešana. Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) sola, ka divu mēnešu laikā e-veselības sistēma kļūs par "palīgu, nevis šķērsli" mediķiem. Ministre norādīja, ka patlaban visi spēki tiekot veltīti tam, lai uzlabotu e-veselības ātrdarbību, kas ir īpaši svarīgi, jo no nākamā gada 1.janvāra sāks darboties valsts veselības apdrošināšanas sistēma, kurā tieši e-veselībabūs tā, kas nošķirs tos, kuriem pienākas valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, no tiem, kuriem par pakalpojumiem būs jāmaksā.

Kā ziņots, pēdējās nedēļās e-veselības sistēmā ir novērojami bieži darbības traucējumi. Nacionālā Veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga skaidroja, ka sistēma tika projektēta pirms desmit gadiem un daļēji neatbilst mūsdienu prasībām, tāpēc tagad sākta tās pilnveide, kā rezultātā rodas traucējumi.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija paziņoja, ka ārstu pacietība darbā ar e-veselības sistēmu ikdienas trūkumu un traucējumu dēļ zūd, kā rezultātā biedri sākuši aicināt asociāciju organizēt protesta akciju.