Lai arī Ekonomikas ministrija (EM) ir paziņojusi, ka Latvenergo peļņa jānovirza elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes samazināšanai, biedrība “Zemnieku saeima” nav atteikusies no iespējas prasīt Ašeradena demisiju, saistībā ar lielajiem elektrības rēķiniem.

Biedrība jau kopš gada sākuma saņem neskaitāmus jautājumus no lauksaimniekiem, kuri pauž neizpratni un sašutumu par janvāra elektroenerģijas rēķiniem, kas ir 40%-60% augstāki nekā rēķini par decembra mēnesi.

Lauksaimniekiem elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojas vienā rēķina pozīcijā – “jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem”, t.i. maksājums par pieslēguma jaudu, kaut nesezonas laikā tā netiek izmantota. Ekonomikas ministrija kā risinājumu min atteikšanos no liekajām jaudām, tomēr tas bija iespējams vien 2017. gadā. Sākot ar šo gadu, jaudu objektā, kurā ir viens elektroenerģijas pieslēgums, daļēji samazināt un pēc nepieciešamības palielināt nav iespējams. Tāpat nav izprotama jaunās izmaksu pozīcijas “jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem” būtība un mērķis.

Pēc biedrības vadītāja Jura Lazdiņa sacītā, demisijas pieprasījums joprojām tiek uzturēts spēkā. “Mēs esam sabiedrības daļa, un mums ir tiesības izvirzīt šādas prasības. Kamēr ministrs diskutē ar mums, kamēr notiek process un gaidām rezultātu, mēs neatkāpjamies no šīs prasības. Protams, ja tas ievilksies vairāk nekā pusgadu, būs jādomā, vai ministrs spēj tikt galā ar savu komandu. Nomainot ministru, tā problēma jau netiks atrisināta – tā būs kādam citam jārisina,” intervijā LNT izteicies Lazdiņš.

Zemnieki neatkāpjas no savas idejas neatkarīgi no tā, ka Saeima marta sākumā neatbalstīja Ašeradena atbrīvošanu no amata saistībā ar krāpniecības gadījumiem OIK. Pats Ašeradens, uzrunājot parlamentu, atzina, ka šobrīd ar pilnu atbildību vērtē OIK ieviešanas vēsturi kā fundamentālu, nacionālu makroekonomisku kļūdu.

Nav tā, ka Latvija būtu unikāla valsts, kura vienīgā Eiropas Savienības telpā būtu sev izvirzījusi ambiciozus mērķus enerģētiskajā neatkarībā un videi draudzīgas enerģijas ražošanā. Tādu valstu ir daudz, taču Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kura cēlu mērķu vārdā – enerģētiskā neatkarība un zaļās enerģijas vairošana, neizvērtējot savas reālās iespējas un nemācoties no citu valstu labajiem piemēriem, ar apskaužamu tuvredzību ir iekritusi vieglas peļņas tīkotāju un vienkāršotu normatīvu risinājumu lamatās,” norādīja Ašeradens, atzīstot, ka OIK nākotnes nav.

Saistībā ar OIK viens no pirmajiem politiķiem, kurš runāja par nepieciešamību to likvidēt, ir Ventspils mērs Aivars Lembergs. “OIK ir jālikvidē. Neapšaubāmi. Iedzīvotājiem un komersantiem OIK nav jāmaksā! Ja valsts grib kādam maksāt, tad lai maksā no valsts budžeta,” sarunā ar žurnālistiem izteicās Lembergs.

Pēc Ventspils mēra sacītā, OIK likvidācija samazinātu elektrības rēķinus par teju 30%. “Tā ir pirmā prātīgā doma no “Vienotības” vadītāja,” runājot par Ašeradena priekšlikumu, sacīja Lembergs, norādot, ka to visu iespējams īstenot gada laikā un jau 2019. gadā pieņemt likumu par OIK atcelšanu.

Pagaidām gan nav zināms, vai OIK būs tik viegli likvidējams, jo, kā atzinis Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš, lai arī gatavs atbalstīt obligātas iepirkuma komponentes likvidāciju, pašlaik nevarot uzreiz visiem uzņēmējiem atņemt OIK atļaujas, bet tā vietā, visticamāk, process notikšot pakāpeniski.

Pēc premjera domām patiesība esot kaut kur pa vidu – argumenti bijuši gan OIK sistēmas ieviešanai, gan arī tagad tās likvidēšanai.

Katra ziņā, “Vienotības” deputāti jau ilgstoši ir pārvaldījuši ekonomikas ministra amatu, un kādam par šo kļūdu nāksies maksāt, un iespējams tas būs tieši Ašeradens, kurš gan notikušajā vaino savus priekšgājējus amatā, tā teikt “vienmēr jau ir vieglāk vainu novelt uz citiem, nekā atzīt savas kļūdas!”