Jau no pirmās janvāra dienas autobraucēji jutīs izmaiņas degvielas cenās – nodokļu izmaiņu rezultātā degvielas cena kāps par 4,8 centiem benzīnam, par 3,8 centiem dīzeļdegvielai, bet šķidrajai propāna gāzei par 4,6 centiem litrā. Uzņēmējiem jārēķinās, ka degvielas sadārdzināšanās dēļ pieaugs arī transporta un loģistikas izmaksas, bet iedzīvotājiem – ar dārgākām precēm veikalos.
Izmaiņas akcīzes nodokļa likumā paredz, ka akcīzes nodoklis no nākamā gada 1. janvāra benzīnam kāps par 4 centiem litrā, dīzeļdegvielai - par 3,1 centu litrā, šķidrajai propāna gāzei - par 3,8 centiem litrā. Taču, tā kā akcīzes nodoklis aplikts arī ar pievienotās vērtības nodokli, tātad ar 21%, tad autobraucēju maciņiem akcīzes nodokļa kāpums būs vēl sāpīgāks. Piemēram, iegādājoties 20 litrus benzīna pēc Jaungada, tas izmaksās par aptuveni vienu eiro dārgāk, nekā to darot vēl šogad. Tāds pats dīzeļdegvielas pirkums būs par 0,78 eiro dārgāks. Tāpat no 2018. gada 1. jūlija akcīzes nodoklis tiks celts lauksaimnieku dīzeļdegvielai, tādēļ tās akcīzes likme pieaugs par 0,6 centiem litrā, bet ieskaitot PVN - par 0,7 centiem litrā. Savukārt 2020. gadā plānoto nodokļu izmaiņu dēļ benzīns varētu sadārdzināsies par 9 centiem, dīzeļdegviela - par 13 centiem litrā.
Budžeta prasības - augošas
Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, degvielas akcīzes nodokļa likmju izmaiņu rezultātā nākamgad valsts budžetā nonāks papildus aptuveni 29 miljoni eiro, kas būs nepieciešami, lai lāpītu nodokļu reformas radītos robus. Nākamais gads nebūs pirmais gads, kad ar akcīzes nodokļa izmaiņām amatpersonas cer uzlabot budžeta ieņēmumus. Taču līdz šim kāpums bija mērenāks - par vienu līdz trim eirocentiem litrā.
«Tik strauju akcīzes nodokļa pieaugumu degvielai pēckrīzes gados vēl neesam piedzīvojuši. Līdz ar akcīzes pieaugumu, kas no 1. janvāra jau veidos 38% no benzīna cenas un 32,3% no dīzeļdegvielas cenas, sagaidāms, ka benzīna patēriņš turpinās kristies un cenu pieaugums noteikti ietekmēs arī dīzeļdegvielas patēriņu, jo autobraucēji, visticamāk, mainīs savus braukšanas paradumus. Tomēr jārēķinās arī, ka akcīzes nodokļa degvielai palielināšana ietekmēs ne vien autobraucējus un transporta nozari, bet arī daudzas citas nozares, veicinot cenu palielināšanu arī dažādiem pakalpojumiem un produktiem,» uzsvērta SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis.
Pēc viņa aprēķiniem, no 2018. gada degvielas cenā aptuveni 53% veidos nodokļi un nodevas (akcīze, PVN, valsts obligāto rezervju glabāšanas nodeva), mazumtirdzniecības un degvielas uzpildes staciju uzturēšanas izmaksas varētu būt 7% apmērā, savukārt pati degvielas cena varētu būt vien 40% apmērā. Naftas produktu cena biržā tiek noteikta ASV dolāros, tāpēc ļoti būtiska ir ASV dolāra un eiro valūtas kursa attiecība. Tādējādi netieši degvielas cenu ietekmē arī valūtas kursu svārstības, skaidroja A. Beiziķis.
Igaunijas rūgtā pieredze
Degvielas akcīzes paaugstināšanu iecerējušas arī kaimiņvalstis, piemēram, Igaunijā akcīzes nodokli benzīnam plānots palielināt par aptuveni 5 eirocentiem litrā, Lietuvā dīzeļdegvielai - par 1,6 eirocentiem litrā.
Turklāt Igaunijā jau šogad pieauga akcīze degvielai. Igaunijas pārvadātāju pārstāvētās organizācijas ir aprēķinājušas, ka nodokļu izmaiņu rezultātā daļa autovadītāju degvielu cenšas iegādāties kaimiņvalstīs, kur tā ir lētāka. Šo iemeslu dēļ deviņu mēnešu laikā apmēram 100 miljoni litru degvielas tika iegādāta kaimiņvalstīs, nevis Igaunijā. Tādējādi valsts nodokļa ieņēmumos zaudējusi aptuveni 50 miljonus eiro. Turklāt arī Igaunijas autopārvadājumu un transporta nozare ir zaudējusi konkurētspēju un vairs nav ilgtspējīga, norāda asociācijas.
Arī likumprojekta Par akcīzes nodokli grozījumu autori - Finanšu ministrija - atzīst, ka «akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas rezultātā kopējais svinu nesaturošā benzīna, dīzeļdegvielas un sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš būs zemāks, nekā iepriekš prognozēts, tomēr patēriņa dinamika saglabāsies pozitīva - prognozēts, ka pēc akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas degvielas patēriņa pieauguma temps samazināsies, un 2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas būs 0,6%, 2019. gadā 0,2% un 2020. gadā 0,3 procenti».
Latvijā degvielu pērk vairāk
Savukārt Latvijā šā gada desmit mēnešos mazumtirdzniecībā pārdoti 788 tūkstoši litru degvielas, kas ir par 5% vairāk nekā 2016. gada desmit mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Nav gan zināms, cik daudz no šā apjoma nopirkuši Igaunijas iedzīvotāji. Visvairāk Latvijā pārdod dīzeļdegvielu. Aizvadītājos desmit mēnešos - 561 281 tonnu, kas ir 14% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgā periodā.
Rādīt reklāmu
