25. novembris, Sestdiena
Vārda dienas: Kadrija, Kate, Katrīna
Sākuma lapa » Makroekonomika » Ekonomists Mārtiņš Kazāks: Nekādu trekno gadu vairs nebūs
Ekonomists Mārtiņš Kazāks: Nekādu trekno gadu vairs nebūs
Autors: Viktors Avotiņš / NRA.lv / 10. novembris 2017, 10:55
Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks intervijā Neatkarīgajai teic, ka Latvijas perspektīvu noteiks spēja izrauties no vidējo ienākumu slazda. Bet – nekādu trekno gadu iepriekšējā izpratnē vairs nebūs.


- Kādi ir tie pamatfaktori, kuri patlaban nosaka mūsu tautsaimniecisko situāciju?

- Ja gribam saprast, kas notiek Latvijas ekonomikā, tad ir dažas ļoti būtiskas lietas, kuras jāņem par pamatu. Pirmkārt - mēs esam maza ekonomika. Otrkārt - mēs esam ekonomiski ļoti atvērti. Treškārt - ja skatāmies iedzīvotāju resursu - tas sarūk. Un ceturtā, manuprāt, ļoti būtiska lieta - liela daļa no mūsu tuvajiem kaimiņiem un tirdzniecības partneriem ir bagātāki par mums. Piektā lieta, kas mūs institucionāli ieliek zināmā rāmī - mēs esam Eiropas Savienības valsts. Tas mums dod diezgan būtiskus plusus. Un tas viss arī ir tas, kas mums to ekonomisko situāciju vairāk vai mazāk diktē.

Ja skatāmies uz pašreizējo brīdi, tad redzam, ka pasaules ekonomika attīstās diezgan labi. Līdz ar to pieprasījums pasaulē ir augošs. Mums kā eksportētājiem tas ir labi. Ja mēs spējam kaut ko saražot, mums ir iespējas pārdot. Otra lieta, ko pašlaik redzam, ir tas, ka iepriekšējās krīzes, kura tiešām bija ļoti dziļa, atskaņas vēl arvien saglabājas - tajā skaitā milzīgs emigrējušo skaits - un vēl ilgstoši mūs negatīvi ietekmēs.

Bet, ja skatāmies uz gadiem pēc krīzes, tad - gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu pusē valdīja diezgan liela piesardzība. Līdz ar to gan patēriņš, gan investīcijas bija vārgas. Tagad beidzot redzam, ka arī šis segments pamazām uzlabojas. Uzņēmēji palikuši drošāki… Līdz ar to ekonomika aug, un tās izaugsme ir plaša. Aug gan eksports, gan beidzot jaudīgāk sāk augt arī iekšzemes pieprasījums. Latvijas ekonomika pašreizējā brīdī sit diezgan augstu vilni.

- Bet vai Latvijas tautsaimniecība ir tikusi galā ar jūsu pērn definēto ekonomikas «pusmūža krīzi»?

- Nē. Tas pusmūža krīzes definējums gan vairāk nāk no sarunu valodas, bet ekonomikas terminos tas sauktos - vidēju ienākumu slazds. Ļoti maz valstu tiek pāri šim slazdam. Tas nozīmē, ka no nabadzīgas valsts tikt par vidēji turīgu valsti ir relatīvi viegli, bet pēc tam - no vidēji turīgas valsts kļūt par ļoti turīgu valsti ir ļoti grūti. Un - lielais vairums valstu, kuras izraujas no nabadzības, paliek šajā vidēju ienākumu slazdā. Cilvēki dzīvo relatīvi labi, ienākumi pakāpeniski aug, bet šīs valstis nekad nekļūs ļoti turīgas. Latvija, tāpat kā lielākā daļa Centrālās un Austrumeiropas valstu, ir šajā slazdā. Un, visticamāk, tikai dažas spēs no tā tikt laukā.

- Bet Jelgavā jūs esot teicis, ka «jaunie labie laiki jau ir klāt». Kur labums?

- Definēšu mazliet precīzāk. Ar vārdu «labs» var saprast ļoti daudz ko. Domāju, ka viena lieta ir skaidra - nekādu trekno gadu iepriekšējā izpratnē vairs nebūs. Un - paldies dievam! Bet tajā pašā laikā - ir straujas izaugsmes laiks. Un, ja skatāmies Latvijas ekonomiku pašlaik, izaugsme ir ļoti strauja. Iekšzemes kopprodukts trešajā ceturksnī - plus 5,8%. Algu kāpums - tuvu pie 10%. Latvijas ekonomika aug strauji, un tuvākos pāris gadus tas, visticamāk, tā arī būs. Kā šis straujais kāpums beigsies un cik ilgi turpināsies, ir atkarīgs gan no pasaules vides - kas noteiks pieprasījumu, vai mēs spēsim turpināt eksportēt, gan no tā, cik gudri rīkosimies paši - vai ļausim darba tirgum pārkarst, vai tomēr algu kāpums ies roku rokā ar ražīgumu un līdz ar to mēs spēsim saglabāt savu konkurētspēju. Lielā mērā te būtiska ir ne tikai iedzīvotāju un uzņēmēju loma, te ļoti svarīga ir arī politiķu nostāja, kuri veido to vidi. Pašlaik viņu lēmumi atbilst vidusmēra valsts līmenim, vidusmēra turības valstij, bet neatbilst bagātas un pārtikušas valsts līmenim.

- Bet vienlaikus - cik kvalitatīva ir šī izaugsme? Te es atkal pieķeros jūsu sacītajam: «Nākotnes veiksmes stāsts slēpjas spējā paveikt kaut ko sarežģītāku, ar ko pelnīt vairāk.» Vai ir apziņa, politiskā apziņa, lai mobilizētu resursus, kuri spēj to darīt?

Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats