EK priekšsēdētaja vietnieks Valdis Dombrovskis norāda, ka galvenais iemesls šādam kāpumam ir investīciju plūsmas atjaunošanās, kā arī spēcīgs iekšzemes un ārējais pieprasījums.

Ekonomiskā izaugsme arī pēc “Swedbank” ekonomista Mārtiņa Kazāka prognozēm paaugstināsies līdz 4,5% – 5% apmēram, savukārt Dombrovkis novērojis strauju algu kāpumu, kas šogad pietuvosies 10%.

“Valsts budžeta deficīts tiek prognozēts ap 1% no IKP. Salīdzinot ar iepriekšējo prognozi, budžeta deficīts ir samazinājies, jo ir īstenoti kompensējošie pasākumi, lai mazinātu nodokļu reformas negatīvo fiskālo ietekmi,” sacīja Dombrovskis.

Arī nākamie gadi tiek prognozēti patīkami un tiek prognozēta izaugsme aptuveni 3%-3,5% robežās, bet eirozonā kopumā – ap 2%.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gan aicina būt piesardzīgiem, norādot, ka Latvijai ir divi, divi ar pusi gadi laika, lai sagatavotos iespējamai pasaules finanšu krīzei.

„Sarežģītākais laiks mūs gaida 2020./2021. gadā, kad aiz muguras būs Latvijas simtgades svinības, kas prasīs pietiekami lielus tēriņus, aiz muguras būs 2018./2019. gads, kad gaidāmi lielākie Eiropas struktūrfondu ieplūdes apjomi. Sāksies šo struktūrfondu atplūde. Mūsu rīcībā ir divi, divi ar pusi gadi, kuru laikā būti ļoti piesardzīgi jārīkojas ar valsts budžeta naudu, neuzaudzējot tēriņus,” sacīja Rimšēvičs.

Arī Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisi aicina dalībvalstīs rīkoties, lai nodrošinātu gan ilglaicīgu ekonomikas izaugsmi, gan to, lai no tās vienlīdz lielā mērā iegūst plaša sabiedrība.