21. novembris, Otrdiena
Vārda dienas: Andis, Zeltīte
Sākuma lapa » Makroekonomika » Bažas par nodokļu slogu
Bažas par nodokļu slogu
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 13. jūlijs 2017, 11:51
No valdības mājas uz Saeimu nosūtītā nodokļu likmju pārbīdīšanas pakete nav izpelnījusies lielu piekrišanu sabiedrībā.


Valdības līmenī pabeigtais nodokļu likmju bīdīšanas gala variants apstiprina pieņēmumu, ka īstenībā notikusi tikai kārtējā nodokļu sloga paaugstināšana. To tikpat labi var saukt par reformu kā par tradīciju, ko katra nākamā Latvijas valdība pārņem no iepriekšējās. Precīzāk sakot, pārņemti tiek nodokļu sloga palielināšanas mēģinājumi, kas izraisa valsts ieņēmumus pazeminošu sabiedrības reakciju. Ne jau tāpēc valdība nodokļus nedubulto vai netrīskāršo, ka negrib apsaimniekot divreiz vai trīsreiz vairāk naudas, bet tāpēc, ka baidās šādā gadījumā palikt vispār bez naudas.

Par nodokļu reformu sauktos pasākumus iespējams traktēt arī tā, ka pieaugs nevis faktiski iekasēto nodokļu slogs, bet virtuāla jeb vizuāla naudas aprite Valsts kasē. Kā zināms, reformas paketē ietilpst papildu naudas novirzīšana medicīnai. Labi, bet cik daudz naudas medicīnai paliks pāri pēc tam, kad medicīnas iestādes apmaksās degvielas akcīzes nodokļa izraisītos izdevumu pieaugumus? Vārda tiešā nozīmē uz automašīnu riteņiem strādājošās neatliekamās medicīniskās palīdzības struktūrvienības pēc šādas reformas būs mīnusos, medicīnas nozare kopumā varbūt arī saņems papildus kādu nieku, kas paliks pāri pēc degvielas un visu citu preču un pakalpojumu sadārdzinājuma. Tieši tāpat palielināsies degvielu daudz tērējošās policijas, ugunsdzēsēju un armijas uzturēšanas izmaksas un celtniecības darbi, kuriem valsts un pašvaldības ir kopumā galvenais pasūtītājs Latvijā. Ieguvējs no naudas apgrozījuma pieauguma būs tikai Valsts kases pārvaldnieks, kura alga būs jāpaaugstina atbilstoši darbam - viņam taču patiešām būs jāpārskaita par miljardu eiro lielāks ienākošās un izejošās naudas daudzums. Te, protams, nav domāta viena fiziska persona, bet visu daudzmaz nozīmīgo valsts iestāžu un ierēdņu kopums, kam nodokļu reforma garantē algu pielikumu bez jebkādām reformām.

Garantijas ierēdņu un politiķu ienākumu pieaugumam netiek dotas uz mūžīgiem laikiem. Vienkāršākā sabiedrības atbildes reakcija nodokļu reformai būs pastiprināta emigrācija, tai skaitā hibrīdemigrācija: kaut vai pārstumt savu automobili pāri Latvijas - Lietuvas robežai, Lietuvā uzpildīt auto ar lētāku degvielu un braukt uz Poliju, kur dzīvei nepieciešamas lietas ir daudz lētākas un labākā kvalitātē. Ja negadīsies nekas cits, tad pat tik mierīgs process atdursies pret faktu, ka Latvijā palikuši tikai valsts algoti kalpotāji, kam jāalgo pašiem sevi, bet viņi to nespēj.

***

Viedokļi

Valdis Trēziņš, autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents:

- Ir slikti. Ja starptautisko pārvadājumu veicēji vēl var cerēt, ka nodokļu reformas bilance viņiem būs nulle, tad vietējie pārvadātāji zaudēs daudz. Nav jau tā, ka mēs pilnīgi noraidām degvielas akcīzes celšanu, jo mēs taču vislabāk zinām, ka akcīzes likme Latvijā tik un tā paliks zemāka nekā citās Eiropas valstīs. Tomēr ir divi jautājumi, ja degvielu sadārdzina tik strauji, kā to nolēmusi Latvijas valdība. Pirmais, vai Latvijas pārvadātāji masveidā nedosies uz Lietuvu, lai uzpildītu degvielu tur. Otrais, vai valstij tomēr nebūtu daļēji jākompensē degvielas akcīze preču pārvadātājiem, lai pārvadājumu sadārdzinājums nepārietu uz visu preču sadārdzinājumu veikalos. Beļģija ir valsts ar augstu akcīzes nodokli, bet mūsu pārvadātāji uzpilda ļoti daudz degvielas tieši tur, jo licencētie pārvadātāji var saņemt nodokļa atmaksu. Šādu sistēmu ir pārņēmušas arī tādas valstis kā Ungārija un Slovēnija, jo tā iespējams padarīt starptautiskos pārvadātājus par viņu degvielas tirgotāju klientiem. Valstis cenšas palielināt nodokļu iekasēšanu uz ekonomiskās aktivitātes pieauguma rēķina. Ja to var panākt, tad tā ir nodokļu reforma, nevis kā Latvijā, kur sauc par reformu viena nodokļa pazemināšanu un divu nodokļu paaugstināšanu.

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs, Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētājs:

- Ir jau labi, ja uzņēmēji no katriem 1000 eiro, ko viņi novirza darbinieku atalgojumam, turpmāk varēs vairāk izmaksāt darbiniekiem. Taču tas ir tikai viens elements investīciju piesaistīšanai un ražošanas attīstībai. Vietējie uzņēmēji arī tādā gadījumā zaudēs ārzemniekiem, kuriem lētāki kredītresursi. Nodokļu reforma nerisina tādu problēmu kā Valsts ieņēmumu dienesta centieni izpildīt ieņēmumu plānu par katru cenu. Tas izraisa bezgalīgus strīdus par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas kārtību, par kuras pārkāpšanu var uzlikt sodu, pat ja nekāda pārkāpuma nav. Investorus atbaida arī komercstrīdu iztiesāšanas ievilkšanās uz pieciem un vairāk gadiem. Tagad tam visam klāt vēl nāks pašvaldību ieņēmumu bāzes samazināšana un izdevumu palielināšana atbilstoši augstākas minimālās algas noteikšanai. Iesim pie Saeimas deputātiem skaidrot, ka valstij ir jāspēj kompensēt pašas radītie iztrūkumi pašvaldību budžetos. Jo pretējā gadījumā, ko - slēdzam bērnudārzus ciet un atlaižam sētniekus, lai ielas paliek nekoptas? 
Vai tie neizrādīsies spēcīgāki signāli, ka ģimenēm ar bērniem jāmeklē sev labākas dzīves vietas citā pašvaldībā un pat citā valstī, nekā tāds algas pieaugums, cik daudz nodokļu reforma sola?



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats