Likumprojekta grozījumi paredz pāreju uz progresīvo IIN likmi (20%, 23%, 31,4%), vienotas IIN likmes 20% apmērā ieviešanu ienākumam no kapitāla un kapitāla pieauguma, dividenžu aplikšanu ar IIN vienotā sistēmā ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), ja aplikts ar UIN, ar IIN neapliek. Savukārt, dividendēm, kas radušās līdz šā gada 31. decembrim un uzņēmuma līmenī apliktas saskaņā ar iepriekšējo likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli, piemēro pārejas periodu – 2 gadi, kuru laikā piemēro iepriekšējo IIN likmi – 10%.

Tāpat likumprojekta grozījumi nosaka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu taksācijas gada laikā: tādējādi darba devējs piemēros Valsts ieņēmuma dienesta (VID) prognozēto diferencēto neapliekamo minimumu, kuru saņem no VID divas reizes gadā.

Tāpat grozījumi paredz palielināt pensionāra neapliekamo minimumu: 2018. gadā – 3 000 eiro (250 eiro mēnesī), 2019. gadā 3 240 eiro (275 eiro mēnesī) 2020. gadā – 3 600 eiro (300 eiro mēnesī).

Nodokļu reformas ietvaros noteiktas izmaiņas attaisnoto izdevumu piemērošanas jomā, nosakot, ka attaisnoto izdevumu apmēra ierobežojums par izdevumiem par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem ir 600 eiro gadā (par katru ģimenes locekli), bet ne vairāk kā 50% no apliekamā ienākuma par izdevumiem par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem un ziedojumiem (t.sk. politiskajām partijām).

Tāpat plānots noteikt ierobežojumus par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem 4000 eiro gadā, bet nepārsniedzot 10% no apliekamā ienākuma, kā arī no 5 līdz 10 gadiem pagarināts apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņš, lai maksātājs būtu tiesīgs piemērot attaisnotos izdevumus.

Izmaiņas noteiktas arī saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanas jomā – noteikts saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanas ierobežojums 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kā arī likumā ietvertas normas par pamatlīdzekļu nolietošanas kārtību (līdz šim tas bija atrunāts likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli).

Grozījumi arī paredz, ka ar IIN apliek laimestus virs 3000 eiro. Ienākumam no augoša meža pārdošanas tiek saglabāta 10% IIN likme, taču izdevumu norma tiek noteikta 20% apmērā (iepriekš – 25%).

Ar grozījumiem plānots pagarināt termiņu atbrīvojumam no IIN ienākumam, kas saņemts valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta veidā lauksaimniecībai un lauku attīstībai (līdz 2023. gadam), kā arī lauksaimniecības zemes atsavināšanas ienākumam (līdz 2023. gada 1. jūlijam).

Savukārt grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu paredz valsts sociālajā apdrošināšanā iekļaut arī veselības apdrošināšanu, palielinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk obligāto iemaksu) likmi par 1%.

Ja saimnieciskās darbības veicēja ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, tad no ienākuma 5% jāmaksā pensiju 3. līmenī. Ja gada laikā saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 50 eiro, tad iemaksas pensiju 3. līmenī var neveikt. Taču, ja saimnieciskās darbības veicēja ienākumi sasniedz un pārsniedz minimālās algas apmēru, tad viņš no ienākumiem, kas nav mazāki par minimālo algu, veiks obligātās iemaksas līdzšinējā kārtībā(apdrošināts pensijām, invaliditātei, maternitātei, slimībai un vecāku apdrošināšanai), savukārt no pārsnieguma – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar 5% likmi (pensiju apdrošināšanai).

Plānots, ka pēc likums izskatīšanas Saeimā, tas stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvāri.