26. septembris, Sestdiena
Vārda dienas: Gundars, Knuts, Kurts
Sākuma lapa » Makroekonomika » Bankas "drukā naudu dienu un nakti"
Bankas "drukā naudu dienu un nakti"
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 10. maijs 2017, 11:04
Latvijas Banka sagatavojusi datus par to, kā Eiropas Centrālā banka iegāzusi komercbankās 1,535 triljonus eiro.

«Eiropas Monetārās savienības bankas drukā naudu dienu un nakti,» teica Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs pērnā gada 28. septembrī. Tagad Latvijas Banka saskaitījusi, ka komercbankās iekrāmēto eiro kopapjoms sasniedzis 1,535 triljonus eiro. Tas notiek atbilstoši valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmai (Public sector purchase programme, PSPP), kas tika sākta 2015. gada martā, reaģējot uz to, ka komercbankas pat bez procentiem neaizņēmās naudu no ECB, jo neredzēja klientus, kuriem šo naudu aizdot kaut par zemiem procentiem, bet ar pārliecību, ka parādnieki naudu atdos.ECB sāka uzpirkt eiro zonas valstu parādzīmes par 60 miljardiem eiro mēnesī ar tādu ierobežojumu, ka parādzīmes netiek pirktas tieši no valdībām. ECB atpērk parādzīmes no komercbankām un citām finanšu institūcijām, ja tās izvēlas labāk glabāt nevajadzīgu naudu nekā procentus nesošas, bet apšaubāmas drošības parādzīmes, raksta NRA.LV 

ECB darbojas ar aprēķinu, ka vismaz daļa no papildus emitētās naudas nonāks apgrozībā un kāpinās inflāciju, kas arī ir šīs darbošanās mērķis. Proti, tiks finansiāli izglābtas valstis, kas nodokļu veidā ņem savus procentus no katra darījuma. Jo augstākas preču un pakalpojumu cenas, jo lielākas naudas summas valstis var apgrozīt, ko mēs labi redzam arī no Latvijas valsts ieņēmumu pieauguma pēdējos gados par pusmiljardu eiro gadā. Šā gada pirmajos trijos mēnešos Latvijā 12 mēnešu inflāciju parāda augošu skaitļu rinda +2,9%, +3,3% un +3,4%. Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumu vērtības zudums ir sīka vienība, bet būtiski ir vāciešu rīkotie trači, tiklīdz 12 mēnešu inflācija februārī tur sasniedz 2,2% un, pēc mazas atkāpšanās martā, aprīlī nostājās tieši uz 2%, kas atkal lauž ECB izteikto solījumu, ka inflācijai jābūt tuvu 2%, bet zem 2%. 

2015. un 2016. gadā PSPP nekādu jūtamu ietekmi uz inflāciju eiro zonas mērogā neatstāja, tāpēc ECB ne vien palielināja vērtspapīru uzpirkšanas apjomu līdz 80 miljardiem eiro mēnesī, bet kopš pagājušā gada jūnija uzsāka arī korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (CSPP). Gluži kā gatavošanās tādam solim no šodienas skatpunkta šķiet kādreizējā Lielvārdes domes priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa rīcība, 2015. gada 24. novembrī parakstot pašvaldības parādzīmi par 200 miljoniem eiro, lai par šo naudu būvētu promenādi gar Daugavu. Šāds plāns kā uzliets atbilst ekonomikas, t.i., inflācijas veicināšanas mērķim, tomēr izrādījās, ka ECB nauda domāta ES bagātāko dalībvalstu uzņēmumiem. J. Āboliņam tika piedraudēts ar krimināllietu, un viņa parakstītā parādzīme tagad ir nezin kur, bet noteikti ne tajā vērtspapīru piedāvājumā, no kura eiro zonas valstu Centrālās bankas izvēlas parādzīmes atpirkšanai. 

Latvijas Banka paskaidroja Neatkarīgajai, ka Latvijā noteicošais CSPP ierobežojums ir emitenta kredītreitings. Tikai valsts a/s Latvenergo kredītreitings ir investīciju kategorijā, bet pārējiem Latvijas ražotāju un arī banku obligāciju emitentiem reitings vai nu vispār nav noteikts, vai tas ir zemāks par nepieciešamo. Reitinga iegūšanas izmaksas 0,05-0,06% apmērā no vērtspapīru emisijas apjoma procentos neizskatās augstas, bet absolūtos skaitļos sākas no 70 līdz 100 tūkstošiem eiro un prasa turpmākas izmaksas par fondu biržas un vērtspapīru depozitārija pakalpojumiem. Vismaz līdz šim reitingu noteikšana sevi attaisnojusi, jo neesot gadījumu, kad kāda valsts vai privātais vērtspapīru emitents nebūtu varējis samaksāt ECB tik, cik vērtspapīru turētājiem pienākas. 

No Latvijas Centrālajā depozitārijā reģistrēto eiro obligāciju kopsumma mazliet pārsniedz 600 miljonus eiro, no kuriem trešā daļa attiecas uz Latvenergo. Uzņēmuma komunikāciju direktors Andris Siksnis Neatkarīgajai norādīja, ka visi līdz šim emitētie vērtspapīri ir iekļauti CSPP kvalificēto vērtspapīru sarakstā, kas uzņēmumam dara godu un atvieglo aizņemšanos, bet vērtspapīru pircēji tos tālāk nepārdod un tāpēc ECB pie tiem netiek.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats