Nodokļu reformas vadības grupa akceptēja iespējamās izmaiņas uzņēmumu ienākumu nodoklī (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), tiesa, pašvaldību pārstāvjiem atturoties. Atbalsts pausts arī minimālās algas pieaugumam līdz 430 eiro, izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) jomā, kas paredz saglabāt MUN pašreizējā 15 procentu līmenī, vienlaikus nosakot, ka šis nodoklis būs piemērojams tikai uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 40 000 eiro. Ja nodokļu reforma tiešām tiks īstenota, kā šobrīd plāno, tad strādājošie kļūtu turīgāki, bet uzņēmumu īpašnieki būtu vairāk ieinteresēti nopelnīto investēt, nevis notērēt luksusa mantās.

Tomēr līdztekus nodokļa reformas pozitīvajiem aspektiem amatpersonas saprot, ka vērienīgā nodokļu reforma, visticamāk, tuvākajos gados varētu samazināt budžeta ieņēmumus. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) lēš, ka, īstenojot plānotās izmaiņas nodokļu politikā, Latvijā budžeta deficīts varētu pieaugt līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas savukārt nozīmējot, ka Latvijai nāksies pierādīt šīs reformas pamatotību Eiropas Komisijai. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzīst, ka plānotās reformas fiskālā ietekme varētu būt ar nelielu negatīvu zīmi, proti, 2018. gadā nodokļu ieņēmumi varētu samazināties par apmēram 15 miljoniem eiro.

Latvijas Spēļu biznesa asociācija ir aprēķinājusi, ka dažas nepārdomātas nodokļa izmaiņas, kam teorētiski būtu jāmazina budžeta deficīts, to īstenībā vēl palielinās. Piemēram, paaugstinot azartspēļu nodokli par 30% un apliekot visus laimestus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, valsts nevis iegūtu papildu ieņēmumus, bet gan zaudētu aptuveni divus miljonus eiro. Šogad azartspēļu nodoklī un izložu nodoklī plānots kopumā ieņemt 35 miljonus eiro, no tiem astoņi miljoni eiro nonāktu pašvaldību budžetā.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas konsultants Jānis Andžāns Neatkarīgajai pauda, ka pretēji FM lineārajiem aprēķiniem par valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu reformas efekts, visticamāk, būs pilnīgi pretējs. Palielinot azartspēļu nodokli, piedāvātās reformas rezultātā uzņēmumu izdevumi tikai pieaugs, un līdz ar to nozares uzņēmumi būs spiesti izvērtēt savas izmaksu pozīcijas (ne tikai iekārtu skaitu, bet arī darbaspēka, sponsorēšanas, labdarības u. c. aktivitātes). Līdz ar to samazināsies arī pārējie uzņēmēju maksātie nodokļi - PVN, IIN, UIN un citi - tātad valsts budžets kopumā būs nevis ieguvis papildu līdzekļus, bet gan tos zaudējis.

Arī basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups ir nemierā ar atsevišķām plānotajām nodokļu izmaiņām. Viņš uzskata, ka, atņemot nodokļu atlaides ziedotājiem, kā to paredz FM piedāvājums, sports vairs nesaņems atbalstu ar visām no tā izrietošām negatīvajām sekām. Faktiski tas nozīmējot sporta nozares likvidāciju. Pēc viņa aplēsēm, kopējie ziedojumi biedrībām un nodibinājumiem gadā ir aptuveni 97 miljoni eiro. Sports no tiem saņemot aptuveni 43-45%, kas ir aptuveni 44 miljoni eiro.

Nodokļu kontekstā iedzīvotājus šobrīd visvairāk satrauc amatpersonu nespēja reformēt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Pirms gada vietnē manabalss.lv ļoti īsā laikā tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par NĪN nepiemērošanu vienīgajam īpašumam, taču politiķiem šī sabiedrības vēlme nav šķitusi saistoša. Arī notikušajā nodokļu reformu vadības grupas sēdē par NĪN netika runāts, un pagaidām par to nav plānots diskutēt arī nākamajā sēdē, kas notiks piektdien. FM pagaidām nav skaidra redzējuma, ko darīt ar šo nodokli. Nodokļu reformas projektā par iespējamām izmaiņām NĪN vienīgi teikts, ka lielāks uzsvars ir jāliek uz kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu.

Tikmēr iniciatīvas Par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam autore Liāna Hiršsone šovakar pie Saeimas nama organizē tautas sapulci, kurā sanākušie vērsīsies pie Saeimas, Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības ar prasību atcelt konfiscējošo NĪN vienīgajam īpašumam un pārtraukt pašreizējo NĪN aprēķina un piemērošanas kārtību visās pašvaldībās.