Pēc Ašeradena teiktā, Latvijā ekonomikas izaugsme nākamajos trijos gados nebūs zemāka par 3%, ja nenotiks kādi ģeopolitiski satricinājumi, kas situāciju varētu mainīt.

Vienlaikus viņš brīdina, ka reformu sākumā Latvijas, kas bijusi Eiropas paraugvalsts fiskālās disciplīnas ziņā, budžeta deficīts pieaugs. Pēc ministra vārdiem, Latvijai nāksies skaidrot un pierādīt Eiropas Komisijai, ka reforma ir nepieciešama un deficīts ir pieļaujams.

Ministrs prognozēja, ka deficīts varētu pieaugt līdz gandrīz 2%. Pēc viņa teiktā, reformas rezultātā deficītu vajadzētu “līdzsvarot trīs gadu laikā”.

Šogad budžeta deficīts plānots 1,1% apmērā no IKP jeb par 0,2% lielāks nekā iepriekšējā gadā.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.