«Protams, kādreiz kāds tiek nolamāts gan pelnīti, gan nepelnīti, taču komanda mums ir izveidojusies laba,» teica premjers, nevēlēdamies nosaukt ne pēdējā pelnīti, ne nepelnīti nostrostētā ministra vārdu.

Uzrunā premjerministrs atzina, ka ekonomikas izaugsme šajā gadā bijusi lēnāka, nekā tas tika prognozēts pagājušā gada nogalē. Taču prognozes par ekonomikas izaugsmi nākamajā gadā joprojām ir optimistiskas - četru līdz piecu procentu robežās.

«Tā nebūs utopija, ja mēs precīzi pildīsim valdības deklarācijā un rīcības plānā noteiktos uzdevumus,» teica premjers.

Viens no instrumentiem, lai nodrošinātu šādu ekonomikas izaugsmi, ir ārvalstu uzņēmējiem draudzīgas vides izveidošana. Premjers piedāvā ieviest pāris inovatīvu jaunievedumu esošajā sistēmā. Piemēram, radīt elektronisku vidi, kurā Lielbritānijas komersants savu uzņēmumu varētu gan piereģistrēt dzimtajā angļu valodā, gan aizpildīt visas uzņēmuma finanšu atskaites. Šajā kontekstā premjers arī uzskata, ka maksāt nodokļus vajadzētu ļaut jebkurā citā valūtā.

«Kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku Stockmann lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts - tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām,» par nepieciešamajām izmaiņām prātoja M. Kučinskis.

Viņš arī neaizmirsa aizstāvēt izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, kura uzsāktā izglītības sistēmas reforma tiek asi kritizēta. «Pirmais lielais solis ir sperts - ir īstenota skolotāju algu reforma. Jā, bija neskaidrības, neapmierinātība, pat protesti, bet tie vēlreiz atklāja jau labi zināmo lietu - Latvijas skolu tīkla uzturēšana ir neadekvāti dārga attiecībā pret skolēnu skaitu un nespēj nodrošināt ne mūsdienu prasībām atbilstošu kvalitāti, ne labam skolotājam atbilstošu darba samaksu. Diemžēl. Arī nākamais solis ir skaidrs - jāoptimizē skolu tīkls,» netieši arī turpmāk solot savu atbalstu K. Šadurskim, teica premjers.

Arī veselības aprūpes sistēmas reformas augļi nebūs tik ātri baudāmi, taču mērķis esot izvirzīts un valdība uz to mērķtiecīgi ejot. «Galvenais virziens ir noteikts - valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas finansējums tiek plānots ilgtermiņā ar mērķi sasniegt finansējumu 1000 eiro* gadā katram Latvijas iedzīvotājam,» skaistāku nākotni sola Ministru prezidents. Brīdinājums tika veselības ministrei Andai Čakšai, kurai pēdējā laikā tiek veltīti Vienotības atbalstīti pārmetumi par nepārdomātu slimnīcu tīkla optimizācijas plānu. «Aicinu darīt to, konsultējoties ar politiskajiem un sociālajiem partneriem. Ir svarīgi, lai savlaicīgi un visiem saprotami tiktu izskaidrots, kāda ir reformu būtība,» savai ministrei atgādināja premjers.

Pēc premjera uzstāšanās cits pēc cita tribīnē kāpa opozīcijas deputāti, kuru kritiku necentās atspēkot neviens koalīcijas deputāts.

Tā Saskaņu pārstāvošais Jānis Ādamsons norādīja, ka par premjerministra iesniegto ziņojumu varētu sniegt lakonisku vērtējumu ar vārdiem: «Sēdies, divi!» Savukārt Igors Pimenovs vēlējās pievērst uzmanību iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem. Lai sasniegtu Eiropas valstu vidējo labklājības rādītāju, valstij ir jādubulto savi ienākumi vienas paaudzes laikā. Tas nozīmētu, ka ir jāpanāk IKP pieaugums 7% gadā 20 gadu pēc kārtas, skaidroja deputāts.

*Neatkarīgā 28. novembrī rakstīja, ka Eiropas Komisijas ziņojumā minēts, ka Latvijā ir viens no zemākajiem veselības nozares finansējumiem Eiropas Savienībā, tikai 1030 eiro uz vienu iedzīvotāju, taču EK ņem vērā visus izdevumus veselībai (valsts, apdrošinātāju, darba devēju, pašu pacientu). Valsts finansējums ir tikai 391 eiro uz vienu iedzīvotāju, tāpēc premjera mērķis ir ļoti ambiciozs. Lai to sasniegtu, veselības finansējums no kopējiem budžeta izdevumiem jāpalielina vismaz līdz 14 procentiem, tātad vismaz uz pusi - red.