Saskaņā ar finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas stāstīto Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem nākamgad Izglītības un zinātnes ministrija saņems papildus 32,4 miljonus, Veselības ministrija 66,8 miljonus, bet iekšējās drošības stiprināšanai papildus tiks atvēlēti 50,9 miljoni eiro.

Izglītības ministrijai lauvas tiesa papildu finansējuma būs jāiztērē jaunā pedagogu atalgojuma sistēmas ieviešanai, bet Veselības ministrijai par saviem miljoniem būs jāiekārto jaunais Stradiņu slimnīcas korpuss, jānodrošina ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pieejamība un jāsāk strādāt pie veselības aprūpes sistēmas reformas.

Savukārt miljoni iekšējai drošībai būs jāsadala starp Iekšlietu un Tieslietu ministrijām, kurām būs jārūpējas par austrumu robežas iekārtošanu, jāievieš jauna darba apmaksas sistēma Iekšlietu ministrijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, kā arī jāpaaugstina Drošības policijas kapacitāte un jāveic vēl citi uzdevumi.

Finanšu ministre sarunā ar deputātiem atzina, ka veselības aprūpes sistēmai nepieciešama daudz lielāka summa, taču vispirms esot jāizstrādā pārdomāts plāns un jāpārliecina par tā nepieciešamību sabiedrība.

Izaicinājums būšot arī šīs reformas realizēšanai nepieciešamo finanšu atrašana. Kā viens no variantiem ir izskatīta dažādu nodokļu atlaižu likvidēšana, jo nodokļu atvieglojumu dēļ valsts neiekasē divus miljardus eiro. D. Reizniece-Ozola gan atzina, ka realizēt šo ieceri, visticamāk, būs ārkārtīgi grūti, jo valdība sastapsies ar spēcīgu pretestību sabiedrībā.

Korekcijas aizsardzības budžetā ieviesusi neprecīzā iekšzemes kopprodukta pieauguma (IKP) prognoze pērn. Ņemot vērā, ka valdība stingri apņēmusies līdz 2018. gadam panākt, lai aizsardzībai tiek atvēlēti divi procenti no IKP, saskaņā ar pērn pieņemto vidējā termiņa budžetu trim gadiem aizsardzībai vajadzētu atvēlēt 473 miljonus eiro. IKP pieauguma prognoze nepiepildījās, tāpēc naudas aizsardzībai tiks mazāk, bet valdība joprojām iekļaujas savos plānos.

Proti, nākamgad drošībai tiks atvēlēti 1,7% no IKP, bet 2018. gadā jau visi divi procenti. Turklāt D. Reizniece-Ozola arī uzsvēra, ka drošība valdībai joprojām ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc lielākā daļa no šiem līdzekļiem pārdalīti tieši šiem jautājumiem, piemēram, policistu algām un austrumu robežas stiprināšanai.

Šogad budžeta likumu pavada 56 to papildinoši likumprojekti, un par vairākiem no tiem finanšu ministre prognozē asas politiķu diskusijas.

Piemēram, par priekšlikumiem, kas saistīti ar nodokļu nomaksas solidārās atbildības ieviešanu būvniecības jomā. Šajā jautājumā ministre aicināja deputātus neļauties lobiju ietekmei un atbalstīt valdības ieceri. Būvniecības jomā ēnu ekonomikas īpatsvars ir salīdzinoši liels, tāpēc jādomā par solidārās atbildības ieviešanu. Būtu jārod risinājumi, lai ģenerāluzņēmējs arī būtu atbildīgs par apakšuzņēmēja nodokļu nomaksu. Piemēram, ģenerāluzņēmējs varētu avansā samaksāt minimālās sociālās iemaksas par darbaspēku, ko piesaista apakšuzņēmējs.

Finanšu ministrija prognozē, ka nākamā gada valsts budžetu Saeimā varētu pieņemt 23. novembrī.