Plānots gan šā gada laikā saņemt zaļo gaismu vēl 15 programmām, tātad kopumā būtu 21, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komsijas sēdē skaidroja IZM Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktores vietniece Santa Šmīdlere, norādot: ja iecerēto izdosies sasniegt, tad no ES fondiem Latvijas izglītības un zinātnes nozare varēs saņemt aptuveni 819 miljonus eiro. Zinātnes paketē paredzēts atbalsts praktiskas ievirzes pētījumiem (tas šobrīd jau atbalstīts), pēcdoktorantūras pētniecībai, infrastruktūras un zinātnisko institūtu kapacitātes stiprināšanai, starptautiskās sadarbības veicināšanai, inovāciju grantiem studentiem. Augstākajā izglītībā ES nauda iecerēta STEM (dabaszinātņu un matemātikas) infrastruktūras modernizācijai (ieskaitot koledžās), akadēmiskā personāla stiprināšanai (Pasaules bankas pētījums), studiju programmu fragmentarizācijas mazināšanai un labākai pārvaldībai. Savukārt vispārējā izglītībā akcents likts uz mācību vides uzlabošanu, izglītojamo talantu attīstīšanu un dalību starptautiskos un nacionālos pētījumos, kā arī priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai un karjeras atbalstam, bet profesionālajā – infrastruktūras, mācību prakšu un profesionāla personāla pilnveidei.

IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule norādīja, ka galvenos mērķus vispārējā un profesionālajā izglītībā īsumā varētu raksturot tā: kvalitāte, pieejamība, pievilcība un prestižs. Lai to panāktu, uzsvars likts uz infrastruktūras un mācību satura uzlabošanu, talantīgo audzēkņu atbalstu un pedagogu izglītošanu. Savukārt augstākajā izglītībā atslēgas vārdi ir – kvalitāte un atbilstība darba tirgum.

Attiecībā uz aktivitāti, kas paredzēta pāragras mācību pārtraukšanas samazināšanai, sēdē izskanēja kritiski vārdi – summas, kas tai paredzētas, esot nesamērīgi lielas. S. Šmīdlere atzīmēja, ka IZM ierosinot pārdalīt 9 miljonus eiro par labu talantīgajiem bērniem.

Tomēr vislielākās neskaidrības un iebildumi ir par projektu, kas vērsts uz mācību vides uzlabošanu. Tas ir iedalīts četrās kārtās: pirmā paredz finansējuma piešķiršanu deviņām pilsētām (Rīga, Jūrmala, Jelgava, Jēkabpils, Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Ventspils, Valmiera), otrā – 21 pilsētai (bijušajiem rajonu centriem), trešā – Pierīgai, ceturtā – pārējiem. IZM pārstāves uzsvēra, ka iespēja piešķirt naudu pēdējā kārtā būs atkarīga no tā, kā īstenosies visas iepriekšējās. Lai tomēr arī lauku vidusskolām tiktu nauda, pēc 2018. gada varētu tikt iesaldēti 6,2% no visas kopējās pieejamās summas. Ja tas izdosies, pie atbalsta tiktu vēl piecas līdz sešas skolas. E. Papule gan atzina, ka būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojuma iegāde ir diezgan līdzekļu ietilpīgas jomas un nereti īstenošanas laikā projekts pat sadārdzinās, tāpēc stingras garantijas par jelkādu ekonomiju esot grūti dot.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure neslēpa šaubas par to, ka pēc 2018. gada naudu varētu sagaidīt arī ceturtā kārta. Viņa uzskata, ka IZM vajadzētu pateikt skaidri un gaiši: būs vai nebūs finansējums, lai nemulsinātu skolas, kas it kā atbilstu projekta noteikumiem, taču neietilpst prioritārajās grupās. «Tika izstrādāti un pieņemti kritēriji – gan attiecībā uz skolēnu skaitu, gan ilglaicību un attīstību. Tika noteikts, ka nauda būs tiem, kas šiem noteikumiem atbildīs. Diemžēl ir piecas sešas vidusskolas, kas iztur visus kritērijus, bet neietilpst trijās prioritārajās grupās. Kāpēc gan tās tiek apietas?» Neatkarīgajai pēc sēdes teica I. Dundure. Šādā veidā pašvaldības tiekot lieki mulsinātas un varbūt pat šā iemesla dēļ reizēm pieņemot visai pārsteidzīgus lēmumus par izglītības iestāžu optimizāciju, lai tikai pretendētu uz ES fondu atbalstu.