“Ko mums dos iestāšanās OECD? Pirmām kārtām tā jau ir esamība ekonomiski attīstīto valstu grupā, kas pats var sevi ir liels gods – līdzīgi, kā mēs savulaik tiecāmies uz Eiropas Savienību vai NATO. (..) Otrām kārtām mēs varam izmantot šo ekonomiski attīstīto valstu pieredzi daudz plašāk, lai mēs varētu sasniegt labākus rezultātus tautsaimniecības attīstībā,” sacīja Vējonis.

Viņš arī pauda gandarījumu, ka valdība ir paveikusi mājasdarbus, lai Latvija varētu pievienoties OECD. “Katrā ziņā man ir prieks, ka valdība savus mājasdarbus ir izdarījusi un tagad ir palicis pārkāpt “sunim asti”, jo ir apsolījumi, ko mēs vēl izdarīsim noteiktos laika grafikos,” sacīja Vējonis, piebilstot, ka, piemēram, tas attiecas uz padomes iecelšanu lielākajos valsts uzņēmumos.

Tajā pašā laikā prezidents norādīja, ka, valsts attīstībai regulāri būtu jābūt kādiem lielākiem mērķiem, jo tikai tad Latvija spēj daudz labāk mobilizēties, nepieciešamo reformu veikšanai.

“Diemžēl tā nu sanāk, ka bez vagara nevaram. Piemēram, izglītības un veselības reformas mēs ilgstoši nevaram paveikt. Droši vien, ja mums būtu kāds cēlāks mērķis kaut kur iestāties un tās būtu kā pamata prasības, šīs reformas jau būtu veiktas,” teica Vējonis.

Jau vēstīts, ka Latvija pirmdien, 18.aprīlī, saņēma pēdējo nepieciešamo OECD komitejas atzinumu par gatavību pievienoties organizācijai.

Tāpat ziņots, ka valdība par vienu no mērķiem ir izvirzījusi šogad pabeigt sarunas par Latvijas iestāšanos OECD.

OECD ir starpvaldību organizācija, kuras sastāvā ir 34 attīstītākās pasaules valstis, tostarp 21 Eiropas Savienības dalībvalsts. Lai iestātos organizācijā, valstij jāatbilst četriem kritērijiem – līdzīgi domājoša valsts, nozīmīgs spēlētājs, savstarpējā ieinteresētība un globālie apsvērumi. Tomēr valstu atbilstība šiem kritērijiem nenodrošina automātisku uzņemšanu organizācijā. Lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz OECD stratēģiskajām interesēm, ģeopolitisko līdzsvaru, kandidātu individuāliem ekonomiskiem sasniegumiem, kā arī organizācijas spēju uzņemt jaunas valstis.