Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) jau šogad daudzas ģimenes dzen izmisumā, jo tās nespēj atvēlēt šajā nodoklī aprēķināto summu. Iedzīvotāji ir arī satraukušies, ka nākamgad, pieaugot īpašumu kadastrālajām vērtībām, no kurām rēķina NĪN, šis nodoklis būs nepaceļams slogs vēl plašākam lokam.
Nekustamā īpašuma nodokli Latvijā rēķina kā katras pašvaldības noteiktu procentu likmi no Valsts zemes dienesta (VZD) noteiktās īpašuma kadastrālās vērtības. Šogad kadastrālās vērtības, salīdzinot ar pagājušo gadu, būtiski nav mainījušās, izņemot lauku zemes. Taču tā kā vairākas pašvaldības, arī Latvijas lielākā pašvaldība – Rīgas dome – ir mainījusi NĪN aprēķināšanas kārtību, daļai iedzīvotāju nodoklī šogad ir jāmaksā krietni vairāk nekā pērn. Savukārt nākamgad, visticamāk, daļai īpašumu pieaugs kadastrālā vērtība, kas tāpat izraisīs šā nodokļa kāpumu, ja vien pašvaldība nesamazinās savu piemēroto nodokļa likmi, informē
NRA.lv
Projektu vēl tikai gatavo
VZD sabiedrisko attiecību vadītāja Sandra Vīgante Neatkarīgo informēja, ka šobrīd norit Ministru kabineta noteikumu projekta sagatavošana par plānotajām kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām 2017.–2018. gadā, un to marta beigās plānots iesniegt izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. Tāpēc pagaidām prognožu izteikšana par kadastrālās vērtības kāpumu kādai noteiktai teritorijai vai īpašumu grupai vairāk vai mazāk esot spekulācija. Tomēr tas, ka daļai īpašumu kadastrālā vērtība kāps, nav noliedzams, jo atbilstoši esošai likumdošanai kadastrālajām vērtībām ir jāatbilst tirgus cenām 85% apmērā. Šogad, pēc VZD datiem, atbilstība ir vidēji 82%. Tāpat kadastrālās vērtības izmaiņas varētu skart jaunos projektus (apmēram 32 000 dzīvokļu), daudzstāvu dzīvokļus un kultūrvēsturiskās ēkas (670 ēkas).
Jaunums ir arī tas, ka atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam kadastrālo vērtību bāzi turpmāk apstiprinās reizi divos gados, nevis katru gadu kā līdz šim, un kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmantos konkrēta brīža tirgus informāciju, proti, 1,5 gadus pirms bāzes piemērošanas.
Pašvaldības neziņā
Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis Neatkarīgajai atklāja, ka Valsts zemes dienests jau ir iesniedzis Jūrmalas pašvaldībai kadastrālo bāzes vērtību zonu griezumā un zonējuma projektu 2017. gadam. Jūrmalā ir vairāk par 12,5 tūkstošiem zemju īpašumu, tajā skaitā 8320 – individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme, 557 – daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūves zeme un 347 – komercdarbības apbūves zeme. Kadastrālo vērtību pieaugums, pēc Jūrmalas pašvaldības aplēsēm, attieksies uz aptuveni 70–80% Jūrmalas īpašumu.
«Esam pieprasījuši Valsts zemes dienestam visas prognozētās kadastrālās vērtības 2017. gadam. Pēc tam, kad šīs vērtības tiks saņemtas, pašvaldībai būs iespēja analizēt un aprēķināt kadastrālo vērtību pieauguma ietekmi uz pašvaldības budžetu,» sacīja G. Truksnis.
Jūrmalas pilsētas dome kategoriski iebilst pret nesamērīgu nekustamā īpašuma nodokļu celšanu. Lai izvairītos no nesamērīga nodokļu kāpuma Jūrmalas iedzīvotājiem, pašvaldība uzskata, ka valdībai un likumdevējam būtu jāveic izmaiņas likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, iekļaujot līdzvērtīgu risinājumu, kāds tas tiek piemērots lauku zemēm. Proti, samērīgu nodokļa sloga pieaugumu nodokļu maksātājiem, nosakot speciālo vērtību, kas nedrīkst pārsniegt 10% no iepriekšējā gada vērtības, lai ikgadējais nodokļa pieaugums nepārsniegtu 10% no iepriekšējā taksācijas gada maksas. Nekustamā īpašuma nodokļa prognoze, no kā rēķina iemaksas pašvaldības izlīdzināšanas fondā, ir jāaprēķina no šīs speciālās vērtības. «Jau 2016. gadā Jūrmalas iemaksas izlīdzināšanas fondā ir 11,7 miljoni eiro – vidēji katrs jūrmalnieks no saviem nodokļiem citām pašvaldībām samaksā 203 eiro gadā. Tā ir sestā daļa no kopējiem pašvaldības ieņēmumiem. Tas ir liels īpatsvars, kas pie jaunajām vērtībām pieaugs vēl dramatiskāk,» teica G. Truksnis.
Savukārt Rīgas dome pagaidām nav apspriedusi jautājumu par iespējamo kadastrālās vērtības pieaugumu 2017. gadā. «Pagaidām tas ir vēl tikai projekts, un ir daudz neskaidrību. Rīgas dome centīsies pieaugumu maksimāli kompensēt ar atlaidēm,» Neatkarīgajai solīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laila Ivāna. Arī Mārupes novada domē vēl nav notikušas diskusijas par šo jautājumu.
VZD šobrīd konsultējas ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju, lai pārrunātu nepieciešamos grozījumus likumā Par nekustamā īpašuma nodokli. VZD ir rosinājis visām iesaistītajām pusēm laikus meklēt risinājumus nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežošanai un būs sagatavojis priekšlikumus, kā nepieļaut strauju nodokļu sloga pieaugumu pie nozīmīgām kadastrālo vērtību izmaiņām. S. Vīgante atgādināja, ka jau šogad, strauji pieaugot lauksaimniecībā izmantojamās zemes kadastrālajai vērtībai, tika atrasts risinājums, kā nodrošināt samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu lauksaimniecības zemju īpašniekiem.
Iekasējamība – laba
Rīgas dome šogad optimistiski plāno nekustamā īpašuma nodoklī iekasēt 107,4 miljonus eiro, kas ir par 13 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. Tā kā pagājušā gada plāns tika izpildīts, domei nav šaubu arī par šā gada plāna izpildi. Arī Mārupē 2015. gadā šajā nodoklī ieņēma aptuveni tik, cik bija plānots, bet Jūrmalā – nedaudz vairāk. Atšķirībā no citām pašvaldībām, Jūrmalas pašvaldība plānā neliek valstī saskaņoto NĪN prognozi, bet gan reāli iespējamos ieņēmumus, jo Jūrmalas pašvaldībā ir 70% atlaide NĪN par zemi visiem pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem, skaidroja G. Truksnis.
Rādīt reklāmu
