Šodien Ministru kabineta darbakārtībā ir Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu 2014. gadā. Dīvaini, ka tikai tagad ministri sadomājuši kaut vai elektroniskā formātā pāršķirstīt dažādas izziņas, kas apliecina, ka bibliotēka tiešām uzcelta un pat sākusi darbu. Dokumentā apliecināts arī tas, ka valsts 2014. gadā tiešām vēl bijusi parādā celtniekiem, un iesaka 2015. gadā šos parādus kaut vai daļēji dzēst. Tomēr dokuments nerada skaidrību, vai parādu dzēšana 2015. gadā ir notikusi un ja tā, tad kādā apmērā. Līdz ar to nav neiespējama arī celtnieku versija, ka valsts palikusi viņiem parādā 17,6 miljonus eiro. Nacionālā būvkompāniju apvienība skaidro, ka jau 2015. gada 1. decembrī bijušas iestājušās Kultūras ministrijas saistības pret būvniekiem 12,8 miljonu eiro apmērā, no kurām līgumsods par kavēto maksājumu sasniedzis 3,9 miljonus eiro. Tad pienācis 20. decembris ar nākamo maksājumu 4,8 miljonu eiro apjomā. Būvnieku priekšlikums ir bez tiesas vienoties par valsts parādu segšanu līdz šā gada beigām.

Tāpat būtu interesanti uzzināt, vai kādam palikusi parādā Nacionālā būvkompāniju apvienība un kādas firmas un būvstrādnieki varētu cerēt uz pirms gadiem desmit nopelnītas naudas saņemšanu, un kāda šajā gadījumā būtu kompensācija par maksājuma kavēšanu.

Lēmuma projektā par ziņojumu teikts, ka valdība to tikai pieņems zināšanai un pārsūtīs arī Saeimai zināšanai. No šādiem formulējumiem nevar saprast, vai valdība šodien lems vai nelems īstenībā par diezgan lielas naudas pārdalīšanu; vai valdība prasa, vai neprasa šo naudu no Saeimas. Īpatnēja ir arī kavēšanās ar pagājušā gada valsts finanšu bilances izziņošanu, kas izraisa bažas, vai valsts nav pabeigusi gadu ar pārāk daudziem neapmaksātiem rēķiniem.