24. augusts, Sestdiena
Vārda dienas: Bērtulis, Boļeslavs
Sākuma lapa » Makroekonomika » Atbildības prasītāji rīkojušies bezatbildīgi
Atbildības prasītāji rīkojušies bezatbildīgi
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 18. februāris 2015, 12:43
Valdība apkrāpusi Saeimu, panākot deputātu balsojumu par neizpildāmu likumu, kas kopš 1. janvāra uzliek uzņēmumu valdes locekļiem personisku atbildību par uzņēmumu nodokļu parādiem.


Šā gada valsts budžeta likumu pavadošajā likumu (likumu grozījumu) paketē tika iedabūti tādi grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kurus neviens nepilda, jo tos nav iespējams izpildīt. To spiesta atzīt arī Finanšu ministrija, pēc kuras prasības šādi likuma grozījumi tika veikti. «Šobrīd norit darbs pie Valsts ieņēmumu dienesta iekšējo noteikumu izstrādes. Tie paredzēs turpmākās praktiskās darbības regulējuma piemērošanā. Iekšējos noteikumus paredzēts vēl saskaņot ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un tikai pēc noteikumu saskaņošanas sāksies regulējuma piemērošana,» NRA.lv pavēstīja FM Komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Straupmane.

FM atbilde parāda, ka likums grozīts bez mazākās saprašanas, kā likumu tagad pildīt. Pretējā gadījumā FM vajadzētu izteikt skarbus pārmetumus VID ierēdņiem, kuri sabotē nodokļu parādu piedzīšanu. FM to nedara. Tas nu gan laikam skaidrs, ka jebkura reāli izpildāmu instrukciju rakstīšana atduras pret vairāku likumu grozīšanu, ko diez vai uzņemsies tagadējā, nu jau pusizjukšanas stadiju sasniegusī Laimdotas Straujumas valdība un koalīcija. Visticamāk, tagadējā valdība neiebilstu pret tādu VID darba tempu, kas lēnāks par valdības izjukšanu. Pēc tam lai nākamā valdībai izlej atkritumu tvertnē tagadējās valdības ievārīto putru.

Jau pirmo likuma grozījumu pieņemšana izraisīja asus iebildumus no uzņēmēju organizācijām. Vēl jo lielāks tracis saceltos, ja būtu jāgroza vairāki savstarpēji saistīti likumi, kuru grozījumu izpilde atkal varētu atdurties pret vēl citu likumu grozīšanu utt. Tagad ārpus parlamenta palikusī partija Latvijas attīstībai (joprojām daudzkārt nepazīstamāka par tās bijušo vadoni Einaru Repši) informē, ka iesniegusi Satversmes tiesā prasību izvērtēt likuma atbilstību Satversmei. Tiesā Neatkarīgajai apstiprināja, ka šāda prasība saņemta un ka tagad tiesa mēneša laikā izlems par tās tālāku izskatīšanu vai neizskatīšanu. Prasību iesniegusi kāda privātpersona. Tas atbilst nosacījumam, ka sūdzēties Satversmes tiesā drīkst tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kurām iespējams norādīt uz draudiem tieši viņu tiesībām, kādas tām garantē Satversme. Konkrētajā gadījumā nodokļu piedziņas likums neattiecas uz politiskajām partijām, bet cilvēkiem, kuri ir vai varētu būt uzņēmumu valžu locekļi.

Jāatzīst, ka atbildība par nodokļu parādiem valžu locekļiem tika uzlikta maksimāli mīkstā formā. Tas nozīmē, ka jau sākotnēji paredzēts vairāk gadījumu, kad atbildība neiestāsies, nekā to, kad iestāsies. Jau pērnā gada 19. decembrī Neatkarīgā pievērsa uzmanību atbildības prasīšanai tikai tādā gadījumā, ja «pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiska persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē». No šāda nosacījuma izrietēja jautājums likuma autoriem: «Kāpēc lai uzņēmuma mantas slēpēji atklātu sevi, atdodot mantu «ieinteresētās personas jēdzienam» atbilstošai personai – vai tiešām pasaulē nav nevienas «jēdzienam» neatbilstošas fiziskas vai juridiskas personas?» Protams, FM un VID nespēj uz šādiem jautājumiem atbildēt, t.i., nespēj sākt likuma normu izpildi. Tas prasītu vai nu grozīt Maksātnespējas likumu, vai grozīt grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, vai, ticamāk, grozīt šos abus un piedevām vēl citus likumus. Koalīcija vairs nevar uzņemties neko no šādas likumu grozīšanas.

Kamēr likuma izpilde nav izkustējusies ne no vietas, uzņēmumu valžu locekļi varētu pat pasmīnēt par to, kā izskatīsies likuma izpildes fināls. Kas notiks, ja atnāks pie viņiem nodokļu piedzinēji un konstatēs, ka viņu mājas ieķīlātas bankās un automašīnas ņemtas līzingā? Tagadējais tracis ap «nolikto atslēgu» principa ieviešanu un izņemšanu no dažādiem likumiem parāda, cik nevarīga būtu Saeima, ja jau nāktos izlemt par mantas atņemšanu bagātiem cilvēkiem un bankām.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Nodokļi

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats