Gaidāms, ka Eiropas Savienībā un eirozonā ekonomiskā aktivitāte gada gaitā nedaudz pastiprināsies, savukārt 2016. gadā tā paātrināsies vēl vairāk. Prognozējams, ka šogad izaugsme sasniegs 1,7 % visā Eiropas Savienībā un 1,3 % – eirozonā. 2016. gadā izaugsme varētu sasniegt attiecīgi 2,1 % un 1,9 %, pateicoties spēcīgākam iekšzemes un ārējam pieprasījumam, ļoti labvēlīgai monetārai politikai un kopumā neitrālai fiskālās politikas nostājai.

Nedroša ieguldījumu vide un augsts bezdarba līmenis vēl aizvien ierobežo izaugsmes izredzes Eiropā. Tomēr kopš rudens vairāki būtiski notikumi ir uzlabojuši īstermiņa perspektīvas. Naftas cenas ir sarukušas straujāk nekā iepriekš, eiro vērtība ir ievērojami samazinājusies, ECB ir paziņojusi par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem, un Eiropas Komisija ir iesniegusi savu Investīciju plānu Eiropai. Paredzams, ka visi šie faktori pozitīvi ietekmēs izaugsmi.

„ Eiropa šobrīd ir krustcelēs. Pastāv atbilstoši ekonomikas nosacījumi, lai panāktu ilgtspējīgu izaugsmi un radītu jaunas darbvietas. Pēc tam, kad krīzes dēļ valdības pieņēma sarežģītus politiskus lēmumus, reformas tagad dod rezultātus. Mums jāpastiprina reformu dinamika, lai nostiprinātu ekonomikas atveseļošanos un nodrošinātu, ka tās rezultātā aug cilvēku ienākumi. Komisija pilda savas apņemšanās trīs galvenajās jomās: ieguldījumi, strukturālās reformas un fiskālā atbildība. Īstenošana tagad ir dalībvalstu ziņā – pēc tā tiks mērīti mūsu rezultāti,” sacīja par eiro un sociālo dialogu atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

„Eiropas ekonomikas izredzes šodien ir nedaudz labākas nekā tad, kad publicējām mūsu iepriekšējās prognozes. Naftas cenu kritums un lētāks eiro sniedz vērtīgu atbalstu ES ekonomikai. Savukārt Investīciju plāns Eiropai un nesenie nozīmīgie ECB lēmumi palīdzēs radīt stimulējošākus apstākļus reformām un pārdomātai fiskālajai politikai. Tomēr joprojām ir veicams liels un grūts darbs, lai radītu darbvietas, kuru vēl aizvien trūkst miljoniem Eiropas iedzīvotāju,” sacīja ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietu komisārs Pjērs Moskovisī.

Lielas atšķirības ekonomikas izaugsmē

Kaut arī paredzams, ka visās dalībvalstīs šogad būs pozitīva izaugsme un pēdējos ceturkšņos atveseļošanās ir turpinājusi pieņemties spēkā, tomēr saimnieciskās darbības rezultātu atšķirības Eiropas Savienībā, visticamāk, saglabāsies arī nākotnē. Iemesls daļēji ir tas, ka katrā dalībvalstī joprojām atšķiras panākumi, kas gūti banku un publiskā un privātā sektora parādsaistību īpatsvara samazināšanā. Arī zemo naftas cenu pozitīvā ietekme uz izaugsmi atšķirsies atkarībā no katras valsts energoresursu struktūras. Labvēlīgie naudas tirgus apstākļi varētu pozitīvāk ietekmēt valstis, kurās ir stingri finansēšanas nosacījumi. Atbalsts, kas nāk par labu eksportam eiro vērtības krituma rezultātā, būs atkarīgs no valstu tirdzniecības orientācijas un specializācijas modeļiem. Kopumā var sacīt, ka saskaņā ar prognozēm dalībvalstu izaugsmes rādītāji arī turpmāk būtiski atšķirsies – no 0,2 % (Horvātijā) līdz 3,5 % (Īrijā).

Inflācija turpinās samazināties, 2016. gadā gaidāms pieaugums

Zemas inflācijas tendence ir turpinājusies. Vairākumā dalībvalstu inflācijas līmenis decembrī īslaicīgi kļuva negatīvs, pateicoties straujam energoresursu cenu kritumam. Paredzams, ka 2015. gadā inflācija joprojām būs neliela, jo zemas izejvielu cenas samazina kopējo rādītāju. Pakāpeniski pastiprinoties ekonomiskajai aktivitātei, pieaugot algām un samazinoties ekonomikas panīkumam, no 2015. gada vidus un 2016. gadā inflācija varētu palielināties. Paredzams, ka inflācija Eiropas Savienībā 2015. gadā būs 0,2 %, savukārt 2016. gadā – 1,4 %. Inflācija eirozonā tiek prognozēta šogad -0,1 % apmērā, 2016. gadā tā pieaugs līdz 1,3 %.

Jaunu darbvietu izveide paātrinās, taču bezdarba līmenis samazinās tikai lēnām

Pastiprinoties ekonomikas izaugsmei, kļūs ātrāks arī darbvietu skaita neto pieaugums, kas, sākot no zema līmeņa, ir paātrinājies pagājušā gadā. Situācijai darba tirgos būtu jāuzlabojas līdz prognožu perioda beigām. Taču paredzams, ka ekonomikas izaugsme nebūs pietiekama, lai panāktu ievērojamu uzlabojumu. Tiek prognozēts, ka 2015. gadā bezdarba līmenis Eiropas Savienībā samazināsies līdz 9,8 %, savukārt eirozonā līdz 11,2 %. Paredzams, ka pēdējos gados veiktās darba tirgus reformas dos turpmākus rezultātus un palīdzēs 2016. gadā vēl vairāk samazināt bezdarba līmeni.

Valstu budžeta deficīts turpina sarukt

Vispārējās valdības budžeta deficīts turpina samazināties, taču fiskālā nostāja tagad ir neitrāla. Tiek prognozēts, ka nākamajos divos gados deficīta attiecība pret IKP turpinās samazināties. Paredzams, ka Eiropas Savienībā šī attiecība šogad samazināsies līdz 2,6 % un 2016. gadā līdz 2,2 % salīdzinājumā ar 3,0 % 2014. gadā. Eirozonā tai būtu jākrītas līdz 2,2 % 2015. gadā, savukārt 2016. gadā – līdz 1,9 %.

Paredzams, ka parāda attiecība pret IKP visā Eiropas Savienībā būs sasniegusi maksimumu 2014. gadā, proti, 88,4 %. Eirozonā savu augstāko punktu tā varētu sasniegt šogad (94,4 %), pēc tam tā sāktu samazināties.

Nedrošība ir pieaugusi

Kopumā var sacīt, ka ir pieaugusi neskaidrība saistībā ar pašreizējām ekonomikas izredzēm. Ir palielinājušies negatīvie riski, vienlaikus ir parādījušies jauni pozitīvi faktori. Iemesli ir ģeopolitiskā spriedze, atkal konstatējamās finanšu tirgu svārstības saistībā ar atšķirīgu monetāro politiku lielākajās ekonomikās un nepilnīga strukturālo reformu īstenošana. Arī ilgstošs ļoti zemas vai negatīvas inflācijas periods kaitētu izaugsmes izredzēm. Pozitīvi ir tas, ka, pateicoties zemām energoresursu cenām, daži faktori varētu spēcīgāk stimulēt pasaules un ES izaugsmi, nekā līdz šim prognozēts.