Viena kilograma piena saražošanai Latvijas piensaimniecībās iztērē
vidēji 24,9 eiro centus. Tādējādi piena cena, kādu šobrīd piedāvā daudzi
piena iepircēji Lietuvā un Latvijā, vairs nesedz ražošanas izmaksas,
liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķini
par piena pašizmaksu.
Krievijas embargo dēļ atsevišķi piena iepircēji Lietuvā ir vai nu atteikušies no piena iepirkuma Latvijā, vai būtiski samazinājuši piena iepirkuma cenu. Vēl jūlijā vidējā piena iepirkuma cena valstī bija 29,3 eiro centi par kg, bet augusta vidū, pēc Krievijas embargo ieviešanas, daudziem saimniekiem tā tika samazināta līdz 19-24 eiro centiem par kg. Šāda cena vairs nesedz piena ražošanas pašizmaksu – 24,9 eiro centus par kg. Pašizmaksa aprēķināta, izvērtējot LLKC klientu – zemnieku saimniecību – grāmatvedības datus, raksta
Apollo.lv.
«Latvijas piensaimniekiem ir svarīgi stiprināt konkurētspēju pirms nākamgad gaidāmās piena kvotu brīvlaišanas, bet pašreizējie apstākļi tirgū raisa bažas. Samazinoties ienākumiem, saimnieki var izvēlēties nepārdomātus taupības pasākumus, kas var atstāt ilgstošu iespaidu uz ganāmpulku efektivitāti. Lai palielinātu piena patēriņu iekšējā tirgū, aicinām iedzīvotājus izvēlēties Latvijā ražotus piena produktus,» stāsta LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Mainīgās izmaksas saimniecībās veido 40-60%. Vislielākais īpatsvars šajā izmaksu grupā ir lopbarībai, īpaši pirktajai lopbarībai (20-30% no kopējām izmaksām). No pastāvīgajām izmaksām lielāko daļu veido enerģija un degviela, tehnikas, fermu modernizēšana un uzturēšana, nodokļi un darba algas.
Vērtējot izmaksu struktūru, mēs redzam, ka tās ir tikpat atšķirīgas starp saimniecībām kā pašu pienu ražojošo saimniecību lielumi. Pieredze liecina, ka lielākoties nepārdomāta ekonomija notiek uz dzīvnieku ēdināšanas un veselības rēķina. Aicinām zemniekus netaupīt uz minerālvielām, jo tas vistiešākajā veidā atspēlēsies uz dzīvnieku imunitāti un tālāk – veselību. Tad nostrādās teiciens «skopais maksā divreiz». Taupīšanas iespējas, protams, ir arī lopbarības sadaļā, bet pirms tam jāveic lopbarības analīzes un kopā ar speciālistiem jāsastāda barības devas,» stāsta LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere.
Viņa norāda, ka lielā daļā saimniecību daudz var ieekonomēt uz darbu racionalizāciju un savstarpējo sadarbību ar tuvākajām saimniecībām. Jāpiebilst, ka saimniekiem ir aktīvi jāiesaistās arī sabiedrisko organizāciju darbā, lai šajā nozarei sarežģītajā laikā piensaimnieki nepazaudētu kādu no maksājumiem, ko izcīnīja pie tiešmaksājumu sadales Eiropas Savienības budžetā pagājušajā gadā.
LLKC aicina lauksaimniekus vērsties pie lopkopības konsultantiem LLKC birojos, lai kopīgi izvērtētu taupīšanas iespējas tā, lai saglabātu dzīvnieku veselību un saimniecību dzīvotspēju ilgtermiņā.
Rādīt reklāmu
