Ne iedzīvotāji, ne arī uzņēmumi nākotnes vērtējumā nav tik optimistiski
noskaņoti kā amatpersonas, stāstot par labumiem, kādus dos Latvijas
pievienošanās eirozonai. Drīzāk otrādi – eiro tuvums uzņēmumiem lika būt
piesardzīgākiem.
SEB bankas veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu aptauja liecina, ka šogad strauju apgrozījuma pieaugumu plāno par 11% mazāk uzņēmumu nekā pērn, par 10% samazinājies to uzņēmumu skaits, kas šogad plāno iekarot eksporta tirgus. Arī jaunas darba vietas plāno veidot vien 14% uzņēmumu, kas ir par 11% mazāk nekā pērn. «Šogad uzņēmumi Latvijā ir kļuvuši piesardzīgāki savās prognozēs par biznesa attīstību, par ko liecina par 3% sarukušais optimistiski noskaņoto uzņēmēju skaits, kuri plāno biznesa apgrozījuma pieaugumu – salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad šādu atbildi snieguši 87%,» skaidroja SEB bankas prezidents Ainārs Ozols. Viņš
NRA.lv atklāja, ka SEB banka šogad plāno mērenu apgrozījuma pieaugumu 7 līdz 8% robežās un arī nav starp tiem 14% uzņēmumu, kas šogad gatavojas palielināt darbinieku skaitu.
Tirgotāji – optimistiskākie
Arī bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums atklāj līdzīgu ainu – sagaidot šo gadu, uzņēmumu kopējais optimisms ir samazinājies, savukārt Latgales uzņēmumi un mikrouzņēmumi atgriezušies pesimisma zonā.
Neliels uzņēmēju optimisma kritums vērojams jau otro ceturksni pēc kārtas, tomēr kopējais noskaņojums vēl saglabājas optimisma līmenī – saskaņā ar Citadele Index, tas ir 51,80 punktu liels. (Indeksa vērtības, kas pārsniedz 50 punktu robežu, liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt par uzņēmēju pesimismu var runāt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu.) Vienlaikus Latgales uzņēmumi un mikrouzņēmumi, kas iepriekšējos ceturkšņos pauda optimismu, atgriezušies piesardzīga pesimisma zonā. Savukārt nozaru griezumā optimistiskākie ir tirgotāji.
«Ar indeksu 49,8 punkti piesardzīgu pesimismu pauž Latgales uzņēmēji, kā arī uzņēmumi ar gada apgrozījumu mazāku par 20 tūkstošiem latu, kuriem indekss trešajā ceturksnī noslīdēja līdz 48,77 punktiem. Arvien būtiski atšķiras eksportējošo un neeksportējošo uzņēmēju noskaņojums. Citadele Index arvien samazinās neeksportējošiem uzņēmējiem – par 0,9 punktiem līdz 50,48 punktu vērtībai. Savukārt eksportējošie uzņēmēji jūtas visai komfortabli, un to indekss ir 55,41 punkts, kas ir par 0,6 vairāk nekā šī gada otrajā ceturksnī,» norādīja SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Vērtējot uzņēmumu noskaņojumu pa nozarēm, neliels optimisma pieaugums redzams tirdzniecības nozarē strādājošajiem – par vienu punktu līdz 52,67 punktiem. Savukārt pakalpojumu, ražošanas un būvniecības nozarē strādājošo uzņēmēju optimisms mazinājies.
«Kopš 2007. gada eirozonai ir pievienojušās piecas jaunas valstis. Tas noticis atšķirīgos ekonomikas cikla punktos, tomēr dažas kopsakarības ir novērojamas. Piemēram, mēnešos pirms pārejas uz eiro strauji sarūk skaidra nauda apgrozībā. Uzreiz pēc eiro ieviešanas patērētāji kļūst izteikti piesardzīgi – acīmredzot pierod pie jaunajiem cipariem veikalu plauktos. Kad ir pierasts, tad iepirkšanās aktivitāte strauji atjaunojas, un jau februārī un nākamajos mēnešos pircēji steidz atgūt iekavēto un pastiprināti tērē,» skaidroja bankas Citadele galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis.
Piesardzīgi prognozēs
Viens no vadošajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā Dobeles dzirnavnieks, kas pērn atvēra pirmo spageti ražotni, šogad cer pārstrādes jaudu palielināt par 5 līdz 10%, taču šis optimisms vairāk ir saistīts ar īstenotajiem investīciju procesiem, nevis Latvijas pāreju uz eiro. Saistībā ar makaronu un spageti ražotņu izveidi darbinieku skaits 2012. un 2013. gadā pieaudzis par aptuveni 30 cilvēkiem. 2014. gadā nav plānotas būtiskas darbinieku skaita izmaiņas. Latvijas pievienošanās eirozonai, iespējams, atvieglos eksportu, jo šis ir svarīgs virziens uzņēmuma attīstībā. «Esam saņēmuši pirmos lielāka apjoma spageti pasūtījumus, tāpēc paredzam, ka jau 6 mēnešu laikā spēsim nodrošināt ražotnes jaudu vismaz 50% apmērā. Prognozējam, ka no kopējā realizācijas apjoma 90% veidos eksports,» par jauno projektu un nākotnes iecerēm stāsta a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
Arī Latvijas maiznieks attīstās, un, pēc uzņēmuma pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja, valdes locekļa Artura Ilziņa vārdiem, šogad uzņēmums plāno apgrozījuma pieaugumu, kā arī citu darbības rādītāju un arī darbinieku skaita palielināšanos.
Lux Express valdes priekšsēdētājs Hanness Sārpū Neatkarīgajai atklāja, ka Lux Express Latvia šogad prioritāri fokusēsies uz sava maršrutu tīkla tālāku attīstību. «Tāpat Lux Express turpinās diskusijas publiskajā telpā un arī ar atbildīgajām institūcijām par esošo pasažieru pārvadājumu normatīvo regulējumu, kas nav ilgtspējīgs un kā rezultātā valsts ik gadus tērē miljoniem latu pārvadātāju dotācijām. Vienlaikus, protams, būtiskākais uzņēmuma mērķis ir savas tirgus daļas palielināšana,» sacīja H. Sārpū.
Trešdaļa gatavojas trūcīgākiem ienākumiem
Arī iedzīvotāju prognozes par nākamo gadu nav tik optimistiskas, kā varētu gaidīt, jo lielākā daļa mājsaimniecību šo gadu sagaida dalītām jūtām. Mazāk nekā trešdaļa (27%) domā, ka šogad situācija būs labāka, 31% gaida savas finanšu situācijas pasliktināšanos, bet ceturtā daļa domā, ka nekas daudz nemainīsies, liecina Swedbank privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums.
«Mājsaimniecības ir visnotaļ pretrunīgas savās pārdomās par šo gadu – no vienas puses, tās saskata savas finanšu situācijas uzlabošanās iespēju, no otras – baidās tam noticēt. Par pozitīvām pārmaiņām iedzīvotāji lasa valdības ziņojumos un ekonomistu apskatos, bet ne visi tās paguvuši personīgi izjust. Iedzīvotāji bažījas, kāds būs samērs starp ienākumu un izdevumu pieaugumu, un melnais zirdziņš ir eiro – ko tas mainīs mūsu maciņos?» secināja Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
***
Strauja* apgrozījuma piegumu prognozes, % no aptaujāto skaita
Avots: SEB banka
*apgrozījuma pieaugums virs 15%
12% Kurzemē
16% Rīgā
7% Vidzemē
9% Zemgalē
14% Latgalē
13% Vidēji
Salīdzinot ar 2013. gadu -11%
Rādīt reklāmu
