04. aprīlis, Sestdiena
Vārda dienas: Ārvalda, Ārvalds, Herta
Sākuma lapa » Makroekonomika » Saeima pieņem nākamā gada valsts budžetu
Saeima pieņem nākamā gada valsts budžetu
Autors: IR.lv / 7. novembris 2013, 9:51
Saeima naktī uz ceturtdienu pēc visu dienu ilgušām debatēm pieņēma nākamā gada valsts budžetu. Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 55 deputāti, savukārt pret bija 38 deputāti. Budžeta pieņemšana notika bez lieliem pārsteigumiem, atbalstu gūstot vien dažiem valdošajā koalīcijā nesaskaņotiem priekšlikumiem, ziņo LETA.

Tā Saeimas vairākums, vērtējot priekšlikumus nākamā gada budžetam, atbalstīja Nacionālās apvienības ierosinājumu izslēgt no budžeta finansējumu eiro ieviešanas komunikācijas pasākumu nodrošināšanai. Saeimas atbalstītais priekšlikums paredz izslēgt no budžeta eiro komunikāciju programmas tēriņus 280 815 eiro (197 132 latu) apmērā, raksta IR.lv.

Deputāts Jānis Dombrava (NA) neslēpa, ka šāds ierosinājums nācis, jo VL-TB/LNNK satracinājusi pret partiju vērstā kampaņa termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, kuras viens no izstrādātājiem ir reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks un vienlaikus ir arī viens no eiro popularizēšanas kampaņas autoriem.

Vēl nākamos trīs gadus valsts budžetā būs deficīts, paredz Saeimā pieņemtais likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam". Finanšu ministrija (FM) plāno, ka vispārējais valdības budžeta deficīts 2014.-2016.gadam nepārsniegs konverģences programmā noteiktos griestus, proti, 2014.gadā un 2015.gadā - 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2016.gadā - 0,8% no IKP pēc Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas metodoloģijas.

2014.gada valsts budžetā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs vairāk nekā 7 miljardi eiro (4,9 miljardi latu), bet izdevumi - 7,2 miljardi eiro (vairāk nekā 5 miljardi latu). Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā prognozēti vairāk nekā 5 miljardi eiro (3,5 miljardi latu), bet izdevumi plānoti 5,3 miljardi eiro (3,7 miljardi latu). Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi 2014.gadā prognozēti attiecīgi 2,2 miljardu eiro (1,55 miljardu latu) un vairāk nekā 2 miljardu eiro (1,46 miljardu latu) apmērā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) trešdien no rīta, uzrunājot Saeimu, sacīja, ka valdība palielinājusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) prognozi par 9,2 miljoniem eiro (6,45 miljoniem latu), akcīzes nodoklis nākamgad varētu pieaugt par 0,7 miljoniem eiro (0,49 miljoniem latu). Par 9,6 miljoniem eiro (6,7 miljoniem latu) ir palielinātas plānotās valsts kapitālsabiedrību dividenžu iemaksas. Palielinātas arī vairākas citas ieņēmumu pozīcijas.

Ņemot vērā valdības deklarācijā noteikto prioritāti - tautas ataudzes veicināšanu -, budžeta otrajā lasījumā lielākie papildu līdzekļi tiek paredzēti demogrāfiskās situācijas uzlabošanai - kopumā 17 miljoni eiro (11,93 miljoni latu) papildus jau šogad īstenotajiem un pirmajā lasījumā atbalstītajiem pasākumiem, norādīja premjers.

Turpinot sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību par līdzsvarotu valsts un pašvaldību budžetu pieaugumu, atbalstīta papildu 7,1 miljona eiro (4,98 miljonu latu) piešķiršana mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem un ielām.

Nākamā gada budžeta likumā noteikts, ka no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem pašvaldību budžetiem tiek 80%, bet valsts budžetam - 20%. IIN likme būs 24%, maksātāja mēneša neapliekamais minimums - 75 eiro (52,71 lats) un IIN atvieglojumi par apgādībā esošu personu - 165 eiro (115,96 lati) mēnesī.

Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme darba ņēmēju pusē tiks samazināta no 11% uz 10,5%, bet darba devēju pusē - no 24,09% uz 23,59%. Minimālā alga nākamgad būs 320 eiro (225 lati).

Ar nākamo gadu tiks paaugstināta darba alga zemāk atalgotajiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem - mediķiem, pedagogiem, iekšlietu un tieslietu sistēmā strādājošajiem, kā arī sociālās un kultūras jomas darbiniekiem, informē Saeimas Preses dienestā.

Vidējās izpeļņas aprēķinā turpmāk tiks iekļautas arī naudas balvas, kas pēc būtības ir samaksa par labu darbu. Tāpat vidējā izpeļņā ieskaitīs darba samaksu par ārstu "mājas dežūrām".

Izmaiņas nodokļu likmēs

Saeima noteikusi arī vairākas izmaiņas nodokļos, tai skaitā tiek palielināts akcīzes nodoklis autogāzei (sašķidrinātai naftas gāzei) un dabas resursu nodoklis iepakojumam, veciem un nolietotiem transportlīdzekļiem.

Ar dabas resursu nodokli no nākamā gada tiks aplikta ūdens resursu lietošana elektroenerģijas ražošanai mazajās hidroelektrostacijās. Nodoklis tiks aprēķināts atkarībā no izmantotā ūdens daudzuma. Tāpat ar nodokli tiks apliktas uguņošanas ierīces, bet nodoklis paaugstināts zemes dzīļu resursiem, sadzīves atkritumu apglabāšanai poligonos, videi kaitīgām precēm, iepakojumam un transportlīdzekļiem, kā arī par gaisa piesārņojumu un piesārņojošo vielu emisijām ūdeņos.

No nākamā gada elektroenerģijas ražotājiem būs jāmaksā subsidētās elektroenerģijas nodoklis. Daļa no nodokļa ieņēmumiem tiks novirzīta, lai iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem kompensētu izdevumu pieaugumu par elektrību saistībā ar starta tarifa atcelšanu elektroenerģijas tirgus atvēršanas dēļ.

Saeima noteikusi, ka par luksusa automašīnu turpmāk tiks uzskatīts automobilis, kura vērtība ir 50 000 eiro (35 100 lati) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdzšinējo 30 000 latu (ar PVN) vietā.

Lai pastiprinātu cīņu ar ēnu ekonomiku un izskaustu aplokšņu algas, paredzēti pasākumi tādu gadījumu novēršanai, kad uzņēmums, tai skaitā mikrouzņēmums, saviem darbiniekiem samaksu par darbu noformē kā aizdevumu, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas. Savukārt, lai izskaustu fiktīvos uzņēmumus, paredzēts liegt reģistrēt uzņēmumu personām, kas uzskatāmas par riska personām, kā arī adresēs, kurās saimniecisko darbību nav iespējams veikt.

Mikrouzņēmuma nodokļa likme paliks līdzšinējā apmērā - 9% no apgrozījuma, bet, sākot ar 2015.gadu, tā tiks pakāpeniski palielināta.

No nākamā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas būs jāveic tiem kapitālsabiedrību valžu locekļiem, kuri savus pienākumus pilda bez atlīdzības uzņēmumā, kam ir apgrozījums, bet nav neviena darba ņēmēja vai arī darba ņēmējiem tiek maksātas algas, kas ir zemākas par minimālo darba algu.

Paredzēts finansējums attiecīgo struktūru darbinieku prēmēšanai par atklātiem un novērstiem noziedzīgiem nodarījumiem finanšu jomā, par ēnu ekonomikas apkarošanu un godīgas konkurences veicināšanu, kā arī valsts vai pašvaldību budžeta izdevumu samazināšanu. Paredzēts arī obligāti apdrošināt Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kas pakļautas reālam dzīvības vai veselības riskam, veicot operatīvo darbību un kontroli.

No nākamā gada gan policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un glābējiem, gan arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm tiks paredzēts finansējums virsstundu darba apmaksai, ja papildus dienesta pienākumiem būs nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu vai steidzamu un iepriekš neparedzētu uzdevumu izpildi.

Sākot ar nākamā gada 1.janvāri, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un IeVP amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem tiks paredzēts vienreizējs pabalsts triju mēnešalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam. Pabalsta izmaksu plānots sākt no 2019.gada.

Vairāki pasākumi paredzēti valsts konkurētspējas stiprināšanai, tostarp reģionu attīstībai un pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem, kā arī plānots sākt valsts autoceļu sakārtošanas programmu. Lai veicinātu jaunu investīciju ienākšanu ekonomikā un ieguldījumus ražošanā un pētniecībā, paredzēti arī vairāki nodokļu administrēšanas atvieglojumi uzņēmējiem.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksājums par bērnu no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai nākamgad paredzēts 71,14 eiro (50 latu), bet par bērnu no septiņu līdz 18 gadu vecumam - 78,26 eiro (55 latu) apmērā.

Atvērs elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām

No nākamā gada 1.aprīļa pilnībā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus un arī vairāk nekā 840 000 mājsaimniecības, kas kuras patērē ap 25% no elektroenerģijas, varēs brīvi izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju. Eksperti norāda, ka tas neizbēgami nozīmēs elektrības cenu pieaugumu.

Saeima noteikusi arī vairākas izmaiņas nodokļos, tai skaitā ar nodokli tiks aplikti nepienācīgi uzturēti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un noteiktajos termiņos nepabeigtas būves.

Tiks samazināta akcīzes nodokļa likme dabasgāzei, ko izmanto rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai, kā arī saglabāts akcīzes nodokļa atbrīvojums lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību un rūpniecisko mājputnu novietņu un inkubatoru siltumapgādei.

Elektroenerģijas ražotājiem būs jāmaksā subsidētās elektroenerģijas nodoklis. Daļa no nodokļa ieņēmumiem tiks novirzīta, lai iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem kompensētu izdevumu pieaugumu par elektrību saistībā ar starta tarifa atcelšanu elektroenerģijas tirgus atvēršanas dēļ.

Savukārt par saimniecisko darbību vairs nevarēs maksāt fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Noteikts, ka līdzšinējie šī nodokļa maksātāji fiksēto nodokli varēs maksāt vēl divus gadus, bet jauni maksātāji šim nodokļu režīmam pieteikties vairs nevarēs. Plānots arī, ka pensionāri par savu saimniecisko darbību varēs maksāt samazinātu patentmaksu.

Līdz 71 145 eiro (50 000 latu) paredzēts palielināt vienreizējo pabalstu, ja amatpersona, kas piedalās starptautiskajā operācijā, vai karavīrs, ciešot nelaimes gadījumā un gūstot sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kļūst par I grupas invalīdu.

Papildu finansējums piešķirts Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei reģionālo televīziju novadu ziņu veidošanai, kā arī Latvijas Radio 5 darbības nodrošināšanai un Valsts kontrolei, lai attīstītu revīziju procesu pašvaldībās un nodrošinātu operatīvu kontroli saistībā ar aktuāliem un svarīgiem notikumiem sabiedrībā. Papildu finansējums piešķirts arī Prokuratūrai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Tāpat papildu finansējums piešķirts virknei citu vajadzību, arī Līgatnes dabas taku uzturēšanai un apsaimniekošanai, Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas uzturēšanai, kā arī Latvijas Okupācijas muzejam, Žaņa Lipkes memoriālam un Dziesmu svētku procesa ilgtspējīgai attīstībai un filmas „Dvēseļu putenis" veidošanai.

Savukārt šaursliežu dzelzceļa līnijai Gulbene-Alūksne noteikts vēsturiskā mantojuma dzelzceļa statuss. Tas nodrošinās šī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un apsaimniekošanu, kā arī veicinās tā atbilstošu izmantošanu.




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: budžets, Ēriks Stendzenieks, Jānis Dombrava, Saeima, Valdis Dombrovskis

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats