Jaunākajā Pasaules Bankas (PB) «Doing Business 2014» pētījumā 189 valstu
konkurencē Latvija ierindota augstajā 24.vietā, kas ir par pozīciju
augstāk nekā iepriekšējā pētījumā, portāls «
Apollo» uzzināja Ekonomikas
ministrijā (EM).
Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija atrodas 9.vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, novērtējumā piekāpjoties tikai Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Somijai, Zviedrijai, Īrijai, Lietuvai, Vācijai un Igaunijai. Tāpat PB ir atzinusi Latviju kā vienu no TOP 30 līderēm, kas pēdējo divu gadu laikā ir veikušas nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības uzlabošanai vairāk nekā trīs jomās, uzsver EM.
««Doing Business 2014» pētījumā Latvija ir uzlabojusi savu sniegumu uzņēmējdarbības uzsākšanā, būvatļauju saņemšanas procedūrās, kredītu pieejamības un pārrobežu tirdzniecības kritērijos. Savukārt līdzīgi kā iepriekšējos gados būtiskākās nepilnības ir saistītas ar tieslietu sistēmas efektīvu darbību un būvniecības procesu. Veiktās izmaiņas esošajā būvniecības regulējumā palīdzējušas saīsināt būvatļauju saņemšanas procedūras, bet jaunais Būvniecības likums, kas stāsies spēkā nākamgad 1.februārī, padarīs vēl vienkāršāku, kvalitatīvāku un ātrāku būvniecības procesu, kas ir būtiski visai Latvijas uzņēmējdarbības videi un uzlabos Latvijas pozīcijas nākamajos pētījums. Tomēr, lai straujāk uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vides kvalitāti, svarīgs ir turpmāks reformu process tieslietu sistēmā, īpaši komercstrīdu izskatīšanā un maksātnespējas procesa vienkāršošanā. Tāpat straujāk jāsamazina birokrātiskais slogs nodokļu administrēšanā, samazinot procedūru skaitu un to veikšanai nepieciešamo laiku,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Būtiskākās izmaiņas Latvijas uzņēmējdarbības vides kvalitātes rādītājos
Uzņēmējdarbības uzsākšanā Latvija ir ierindota 57.vietā, kas ir par divām vietām augstāk nekā gadu iepriekš. Uzlabojumi saistīti ar iespēju vienlaikus reģistrēt uzņēmumu Komercreģistrā juridiskā statusa iegūšanai, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā pievienotās vērtības nodokļu maksātāja statusa iegūšanai (dienu skaits samazinājies no 16 uz 12,5 dienām). Tāpat samazinājušās uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas no 2,3% uz 1,9%, kas pamatā ir saistītas ar noteiktajiem atvieglojumiem mikrouzņēmumiem uzņēmējdarbības uzsākšanas reģistrēšanai Komercreģistrā.
Ievērojamu uzlabojumu Latvija panākusi būvatļaujas saņemšanas procedūrās - Latvija ir novērtēta 79.vietā, kas ir par 34 vietām augstāk nekā vērtējumā gadu iepriekš. Būvatļaujas saņemšanai ir samazināts procedūru skaits no 21 procedūras uz 18 procedūrām, tādējādi samazinot dienu ilgumu no 205 dienām uz 152 dienām. Tāpat Pasaules Banka ir izvērtējusi praksē un ņēmusi vērā 2012.gadā Latvijā ieviestos grozījumus Vispārīgajos būvnoteikumos, kas paredz īsākas procedūras būvatļaujas saņemšanai, kā arī, atbilstoši pētījuma metodoloģijai, samazinājusi procedūru skaitu, kas attiecas uz Sabiedrības veselības aģentūras darbu būvatļaujas apstiprināšanā un pārbaužu veikšanā.
Kredītu pieejamības rādītājā Latvija ir novērtēta 3.vietā (visaugstākā pozīcija visos rādītājos), kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā gadu iepriekš. Uzlabojumi saistīti ar Latvijas Bankas publiskā kredītreģistra informācijas seguma koeficienta pieaugumu (% no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita) no 63,8% līdz 73,6%.
Pārrobežu tirdzniecībā Latvija šogad ir ierindota 17.vietā. Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir vērojams kritiens par vienu pozīciju, tomēr Latvija ir atzīta kā viena no labās prakses ieviesējiem, pateicoties konteineru termināļu rezervēšanas elektroniskās sistēmas ieviešanai Rīgas ostā.
Nekustamā īpašuma reģistrācijā Latvija ir ierindota 33.vietā, tādējādi zaudējot pozīciju par divām vietām, jo atšķirībā no citām valstīm šajā jomā Latvijā netika veiktas būtiskas reformas apsekojuma periodā.
Savukārt nodokļu nomaksā Latvija šogad ir uzlabojusi rādītāju par trīs vietām, ierindojoties 49.pozīcijā. Uzlabojums panākts, jo samazinājies kopējais nodokļu likmju rādītājs no 36,6% līdz 35,9% no peļņas. Jāatzīmē, ka joprojām Latvijā ir konstatējams augsts administratīvais slogs attiecībā ar nodokļu nomaksu saistītajām procedūrām, t.i., uzņēmumu grāmatvedības uzskaiti un deklarāciju sagatavošanu - Latvijai ir identificētas 264 dienas, salīdzinoši Igaunijā - 81 diena, Lietuvā- 175 dienas.
Investoru tiesību aizsardzībā Latvija ir novērtēta par divām pozīcijām augstāk nekā gadu iepriekš - 68.vietā, saglabājot nemainīgu vērtējumu darījumu caurspīdīguma, direktoru un akcionāru tiesību indeksos. Pasaules Banka ir izvērtējusi Latvijā 2012.gadā pieņemtos likumu grozījumus Komerclikumā, Gada pārskatu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā investoru tiesību aizsardzības uzlabošanai un ir secinājusi, ka minētās reformas nav pietiekamas, lai straujāk uzlabotu rādītājus. Jāatzīmē, ka visām trim Baltijas valstīm ir piešķirts vienāds vērtējums arī šogad.
Līgumsaistību izpilde Latvijā joprojām aizņem 27 procedūras un 469 dienas, kas ļauj Latvijai šajā kritērijā ierindoties 21.vietā. Tas ir par trīs pozīcijām augstāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinoši Lietuvā līgumsaistību izpilde aizņem 32 procedūras un 300 dienas, Igaunijā - 35 procedūras un 425 dienas. Kopumā Latvija pēdējo divu gadu laikā līgumu izpildes jomā diemžēl ir zaudējusi savu rādītāju par astoņām vietām, kas saistīts ar straujo dienu skaitu pieaugumu komercstrīdu izskatīšanai par 100 dienām.
Straujākais kritums vērojams uzņēmējdarbības izbeigšanas rādītāja novērtējumā - Latvija šogad ir novērtēta 43.vietā, kas ir par 10 pozīcijām zemāk nekā gadu iepriekš. Pasaules Banka ir izvērtējusi 2010.gadā ieviestā Maksātnespējas likuma ieviešanu praksē un konstatējusi, ka maksātnespējas procesa ilgums ir samazinājies no trīs gadiem līdz 1,5 gadiem, kā arī samazinājušās procesa izmaksas no 13% īpašuma vērtības uz 10 procentiem. Tomēr vienlaikus secināts, ka strauji krities apmierināto prasību koeficients - 2013.gada apsekojumā tas ir 59,8 centi no viena ASV dolāra, bet šogad noslīdējis līdz 48,4 centiem no ASV dolāra. Vienlaikus Pasaules Banka Latviju ir atzīmējusi kā labās prakses piemēru komercstrīdu risināšanai, ieviešot ārpus tiesas strīdu izskatīšanas procesu.
Elektroenerģijas pieslēguma rādītājā Latvijai ir saglabājusi 83.vietu, identificējot piecas procedūras un 108 dienas elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanai. Pozīciju šajā kritērijā ļāvis saglabāt pieslēguma izmaksu samazinājums no 389,1% pagājušajā gadā līdz 326,1% no IKP uz vienu iedzīvotāju šī gada apsekojuma periodā.
Salīdzinot Latvijas rādītājus ar kaimiņvalstīm, Igaunija novērtēta 22.vietā, savukārt Lietuva - 17.vietā. Lietuva augsto pozīciju ir ieguvusi, pateicoties reformām uzņēmējdarbības uzsākšanā, atceļot minimālā pamatkapitāla prasību, un kredītu pieejamības indeksā, pateicoties ārpus tiesas izpildes institūta ieviešanai un kustamā īpašuma tvērumu paplašināšanai kā nodrošinājumam galvojuma līgumos. Savukārt Igaunija ir veikusi reformas līgumsaistību izpildē, samazinot tiesu nodevas un tādējādi samazinot kopējo izmaksu rādītāju pozīciju par 0,4% no prasības apjoma salīdzinot ar gadu iepriekš.
Latvija abas valstis apsteidz maksātnespējas (Lietuvai 44.vieta, Igaunijai 66.vieta) un kredītu reģistra (Lietuvai 28.vieta, Igaunijai 42.vieta) indikatoros, Latvijai ir augstāks vērtējums nekā Igaunijai uzņēmējdarbības uzsākšanā (Igaunijai 61.vieta), tāpat Latvija apsteidz Lietuvu nodokļu nomaksas rādītājā (Lietuvai 56.vieta). Visas trīs Baltijas valstis ir vērtētas vienlīdzīgi investoru tiesību aizsardzības jomā (68.vieta).
Rādīt reklāmu
