Priekšlikums paredz saglabāt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 24% apmērā 2014. gadā un samazināt to līdz 22% 2016.gadā. Tāpat priekšlikums paredz samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) likmi darba ņēmēju pusē no 11% uz 10,5% un samazināt VSAOI likmi darba ņēmēju pusē no 24,09% uz 23,59%.

Papildus plānots būtiski paaugstināt IIN atvieglojumu par apgādājamajām personām no 80 uz 116 latiem (165 eiro), tādējādi veicinot demogrāfiju, un paaugstināt neapliekamo minimumu no 45 līdz 53 latiem (75 eiro).

Tāpat pēc 2014. gada ir paredzēts izstrādāt priekšlikumu par diferencēto neapliekamo minimumu, atsakoties no neapliekamā minimuma piemērošanas augstām algām,ar piemērošanu mēnešu griezumā.

Piemēram, ģimene ar diviem bērniem, kur katrs no vecākiem mēnesī saņem 250 latu algu, ar IIN samazinājumu gadā papildus saņemtu 76 latus, bet ar alternatīvo priekšlikumu – vairāk nekā 300 latu. Ģimene ar diviem bērniem, kur katrs no vecākiem saņem 500 latus mēnesī ar IIN samazinājumu saņemtu 182 latus gadā, taču ar alternatīvo modeli – 326 latus. Savukārt ģimene ar trim apgādājamajiem un 1000 latu algu katram no vecākiem ar IIN samazinājumu papildus saņemtu ap 400 latiem gadā, bet ar alternatīvo priekšlikumu ap 500 latiem.

Ja tiktu īstenots likumā noteiktais un IIN likme tiek samazināta līdz 22%, fiskālā ietekme būtu 74 miljoni latu. Savukārt alternatīvajā priekšlikumā paredzētās VSAOI likmes mazināšana darba ņēmēju pusē fiskālā ietekme ir 22,6 miljoni latu un darba devēju pusē arī 22,6 miljoni latu. Neapliekamā minimuma palielināšana rada 14,9 miljonu latu ietekmi, bet atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšana - 27 miljonu latu ietekmi. Alternatīvā priekšlikuma fiskālā ietekme kopā veido 87,1 miljonu latu, kas pārsniedz iepriekš plānoto fiskālās ietekmes apmēru.

Papildu ietekme no VSAOI samazinājuma darba ņēmēja pusē ir IIN ieņēmumu palielinājums par 4,5 miljoniem latu, un no VSAOI samazinājuma darba devēja pusē UIN ieņēmumu palielinājums par 1,5 miljoniem latu.

«Saglabājot iepriekš doto solījumu samazināt darbaspēka nodokļu slogu un uzklausot valdības partneru viedokļus, diskusiju rezultātā esam nonākuši pie modeļa, lai iepriekš paredzētajam līdzvērtīgā apmērā samazinātu darbaspēka nodokļus. Patlaban vairumā Eiropas Savienības valstu nodokļu slogs tiek palielināts, kamēr Latvija ir teju vienīgā valsts, kas atbildīgi strādā pie nodokļu samazināšanas,» uzsver finanšu ministrs Andris Vilks (V).