Kā informē Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko, cenu pieaugums ir novērojams astoņos procentos gadījumu, savukārt sešu procentu gadījumu cena ir samazinājusies. Cenu izmaiņas lielākoties izskaidrojamas ar sezonas pārmaiņām un energoresursu cenu dinamiku pasaulē.

Pārtikas produktu grupā visbiežāk cenu svārstības ir novērotas makaroniem un maizei, svaigai gaļai, zivīm un zivju izstrādājumiem, olām, eļļai un tauku produktiem, kā arī kafijai un apelsīnu sulai. Sezonalitātes ietekmē visvairāk cenas ir svārstījušās augļiem un dārzeņiem. Piemēram, cenu pieaugums ir novērots āboliem, kāpostiem, kartupeļiem, mainīgas cenas bija arī gurķiem. Savukārt cenu samazinājums bija vērojams apelsīniem, Latvijas un Nīderlandes tomātiem.

Jūnijā bija vērojamas cenu svārstības medikamentiem, kā arī personīgās aprūpes precēm, piemēram, šampūnam un zobu pastai.

Cenu svārstības tika novērotas arī pakalpojumu grupā – apavu remonta, veļas mazgāšanas, taksometru, mobilo sakaru, autoskolu un autoremonta pakalpojumiem.

Kā jau iezīmē iepriekšējo mēnešu cenu monitoringa rezultāti, pakalpojumu grupas, kurās cenu svārstības novērojamas visbiežāk, ir skaistumkopšanas, ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumi. Piemēram, konstatēti vairāki gadījumi, kad cena pieaugusi melnas kafijas tasei - cenu pieaugums svārstās no četriem santīmiem (pieci procenti) reģionālajās pilsētās līdz pat 19 santīmiem (19%) Rīgā.

Reaģējot uz degvielas cenu kāpumu pasaules biržās, kas bija 3,8 – 5,2% robežās par tonnu, jūnijā bija vērojams arī degvielas cenu pieaugums Latvijā no 0,5 (0,5%) līdz diviem santīmiem (divi procenti) par litru.

Kā zināms, degvielas mazumtirdzniecības cenā produkta izmaksas sastāda aptuveni pusi no cenas, bet otro pusi veido valsts noteiktie nodokļi un nodevas, kā arī mazumtirdzniecības uzcenojums.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns degvielas produktu cenu pieaugumu biržā skaidro ar politisko nestabilitāti Ēģiptē, kas var negatīvi ietekmēt naftas piegādes no Vidējo Austrumu reģiona uz Eiropu un Ziemeļameriku, kā arī ASV ekonomisko rādītāju uzlabošanās, kas paaugstina aktivitāti naftas produktu tirgū. Degvielas cenas pasaulē ietekmē arī sezonālās tendences, jo vasaras laikā palielinās braukšanas intensitāte un pieprasījums pēc degvielas.

Kā zināms, patēriņa cenu monitorings ir viens no Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plānā iekļautajiem pasākumiem.

No šā gada janvāra līdz septembrim cenu monitorings tiks veikts reizi mēnesī; no šī gada 1.oktobra līdz 31.decembrim cenas tiks novērotas četras reizes mēnesī. Cenu monitoringu plānots veikt arī 2014.gadā. Patēriņa cenu monitoringa veikšanas galvenais mērķis ir novērot cenu svārstības pirms eiro ieviešanas un tās laikā dažādās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās.

Cenu monitoringa ietvaros tiek novērotas cenas maizes un labības izstrādājumiem, gaļai, zivīm un to izstrādājumiem, augļiem, dārzeņiem, tējai, kafijai, atspirdzinošajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, mājokļa komunālajiem pakalpojumiem un remontam, medicīniskajiem produktiem, transporta pakalpojumiem, sakariem, presei, atsevišķiem izklaides pasākumu izdevumiem, kā arī ēdināšanas, finanšu, tūrisma, personīgās aprūpes un citiem pakalpojumiem.

Cenu pieraksti 120 precēm un pakalpojumiem vairāk nekā 400 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek veikti vienā dienā Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Ventspilī un Rēzeknē.