Gadījumos, kad uzņēmums vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet turpina izmantot mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu, attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam tiks piemērota mikrouzņēmumu nodokļa 20 procentu likme, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien otrajam lasījumam atbalstītie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.
Izmaiņas likumā rosinātas, lai novērstu gadījumus, kad uzņēmēji, apzināti slēpjot informāciju par mikrouzņēmuma stāvokli, nepamatoti izmanto labvēlīgo nodokļu režīmu, lai izvairītos no darbaspēka nodokļu nomaksas vispārējā kārtībā vai veidotu nodokļu optimizācijas shēmas.
Patlaban mikrouzņēmuma nodokļa likme ir deviņi procenti, un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu var iegūt, ja uzņēmumā nodarbināti ne vairāk kā pieci darbinieki, uzņēmuma apgrozījums gadā nepārsniedz 70 tūkstošus latu un darbinieka alga nepārsniedz 500 latus mēnesī.
Otrdien komisijas sēdē deputāti izskatīja otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, kas paredzēja palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi, kā arī mainīt kritērijus, kādiem jāatbilst mikrouzņēmumam.
«Mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīms ar vienkāršotu nodokļu nomaksu tika ieviests krīzes laikā un veidots tā, lai būtu kā atspēriena punkts tālākai uzņēmējdarbībai. Visi priekšlikumi, ko šodien noraidījām, paredzēja mainīt pastāvošo sistēmu - gan kritērijus, gan arī palielināt nodokļa likmi un mainīt tā sadales principus,» informē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V).
«Komisijā vienojāmies, ka pirms būtiski mainīt pastāvošo kārtību ir nepieciešama diskusija par to, kāda varētu būt iespējamo izmaiņu fiskālā ietekme un kā iecerētā mikrouzņēmumu nodokļa pārdale ietekmētu, piemēram, sociālo budžetu un pašvaldību budžetus. Šādas diskusijas organizēšanu uzticējām Nodokļu politikas apakškomisijai», akcentēja Reirs.
Grozījumi likumā arī paredz, ka uzņēmums mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudēs pēctaksācijas periodā, ja, precizējot kādu no iepriekšējo taksācijas periodu deklarācijām vai iesniedzot deklarāciju ar nokavējumu, tiek konstatēts, ka pārsniegts kāds no noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz uzņēmuma apgrozījumu, darbinieku skaitu vai darbinieku atlīdzību.
Likumprojekts arī paredz mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja atbildību, ja uzņēmuma darbinieki nav brīdināti par nodokļu maksāšanas režīma maiņu. Darba devējam būs pienākums vienu mēnesi iepriekš informēt darbiniekus, ja paredzams, ka uzņēmums zaudēs mikrouzņēmuma statusu. Savukārt, ja darbinieki nebūs saņēmuši brīdinājumu par iespējamo nodokļu maksāšanas režīma maiņu, darba devējam algas nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbinieku būs jāveic no saviem līdzekļiem.
Rādīt reklāmu
