20. novembris, Trešdiena
Vārda dienas: Anda, Andīna
Sākuma lapa » Makroekonomika » Izšķiršanās par eiro jau sākusies
Izšķiršanās par eiro jau sākusies
Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv / 13. septembris 2012, 9:25
Valdība sola, ka Latvijas dalība eirozonā vēl tiks nopietni izvērtēta, taču Ministru kabineta lēmumi jau šobrīd apliecina, ka eiro ieviešanas jautājums praktiski ir izlemts. Tikmēr sabiedrībā un arī politiskajā vidē par šā soļa nepieciešamību valda skepse.


Neraugoties uz to, ka Latvijas potenciālā pievienošanās eirozonai kļūs iespējama tikai 2014. gada 1. janvārī, Ministru kabinets jau pieņēmis vairākus dokumentus, kas iekustina eiro ieviešanas mehānismu, raksta NRA.LV.

Mehānisms tiek palaists

Augusta sākumā valdība koriģēja Eiro ieviešanas plānu, dažādiem pasākumiem nosakot konkrētus īstenošanas periodus. Dažas nedēļas vēlāk valdība akceptēja arī eiro ieviešanas izdevumus, bet šonedēļ – rīkojuma projektu par finansējuma piešķiršanu ministrijām 3,5 miljonu latu apmērā. Kopējie eiro ieviešanas valsts izdevumi tiek lēsti 8,7 miljonu latu apmērā, un valdības pieņemtajos dokumentos jau šobrīd tiek runāts par ļoti konkrētām lietām: informatīvo sistēmu pielāgošanu, skaidrās naudas apmaiņas pasākumiem Latvijas pastā, papildu drošības pasākumiem u. c. Īpaša finanšu pozīcija tiek atvēlēta arī sabiedrības informēšanas pasākumiem 1,4 miljonu latu apmērā, tostarp tāpēc, ka Latvijas iedzīvotāji pret eiro ieviešanu ir noskaņoti skeptiski. Šobrīd eiro ieviešanu atbalsta vien 27% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, turklāt pilnīgi pārliecināti par šā soļa nepieciešamību bija vien 8% respondentu, 19% ir drīzāk pārliecināti par eiro ieviešanas pozitīvajiem aspektiem.

Izšķiršanās notiks tuvākajos mēnešos

Apzinoties sabiedrības negatīvo noskaņojumu, arī politiskajās aizkulisēs attieksme pret Latvijas dalību vienotās valūtas zonā ir neviennozīmīga. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāve Ilona Jurševska uzsver, ka būtu jāturpina darbs pie valsts makroekonomiskās situācijas uzlabošanas un virzības uz Māstrihtas kritēriju izpildi, taču lēmumu, kad un vai vispār Latvijai būtu jāpievienojas eirozonai, valdība nedrīkst pieņemt voluntāri, bez sabiedrības vairākuma atbalsta, un neieklausoties pretrunīgajos ekonomikas ekspertu viedokļos.

Līdzīgu uzskatu pauž arī koalīcijā strādājošā Nacionālā apvienība. Tās līderis Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo akcentē, ka Māstrihtas kritēriju izpilde dos Latvijai jaunu izrāvienu, tāpēc vēlme sasniegt šos ekonomiskos normatīvus esot apsveicama. «Taču pat, ja mēs izpildīsim visas prasības, tas vēl automātiski nenozīmē, ka ir jāstājas eirozonā. Vispareizāk būtu īsi pirms izšķirīgā brīža pieņemt pārdomātu lēmumu atbilstoši tā brīža situācijai Eiropā,» klāsta R. Dzintars. Tiesa, politiķis neslēpj, ka līdz izšķirīgā lēmuma pieņemšanai nav atlicis pusotrs gads, bet gan daži mēneši, jo eiro ieviešana ir laikietilpīgs process, kas jāsāk vismaz gadu iepriekš. Tādējādi politiskajos kuluāros atzīst – lai arī valdība sabiedrību mierina, ka galavārds tikšot pateikts 2013. gada nogalē, tomēr praksē neatgriezeniska virzība uz vienoto valūtu varētu sākties jau pēc trim mēnešiem.

Jāmaina noskaņojums

Tikmēr pozīcijā esošās Reformu partijas pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis akcentē – ņemot vērā smago krīzi virknē Eiropas valstu, neesot brīnums, ka Latvijas iedzīvotāji ir tik skeptiski noskaņoti pret eiro. Tomēr šādu pesimismu lielā mērā esot pieļāvusi Latvijas Banka, kas nemākot sabiedrībai izskaidrot, ka pievienošanās eirozonai nav tik daudz fiskāls, cik stratēģisks jautājums. «Pārdzīvojusi milzīgus ekonomiskos satricinājumus, Eiropa sākusi virzību uz daudz ciešāku nacionālo valstu politisko un ekonomisko integrāciju. Tas nozīmē, ka nākotnē eirozonas valstis būs vēl vienotākas un izveidosies divu ātrumu Eiropa. Bez eiro Latvija nespēs nonākt Eiropas kodolā, kas mums draud ar smagu izolāciju,» sarunā ar Neatkarīgo klāsta V. Dombrovskis. Tieši tādēļ V. Dombrovskis uzskata, ka viens no šā brīža būtiskākajiem uzdevumiem esot sabiedrības viedokļa maiņa un skaidrojošais darbs.

Tam piekrīt arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, kura vakar atzina: Spānijas, Itālijas, Portugāles un Grieķijas piemēri nav iedvesmojoši, un Latvijas iedzīvotāju noskaņojums ir pašsaprotams. «Taču Latvijas valdībai un nevalstiskajām organizācijām vajag vairāk runāt un skaidrot, kāda ir eirozonas nākotne,» pauda eksperte, piebilstot, ka «šobrīd eiro ir stabila vienība».

Tajā pašā laikā ZZS vairākkārt ir uzstājusi, ka tik nozīmīgā jautājumā būtu jārīko referendums un jāvaicā sabiedrības viedoklis, tikmēr Finanšu ministrija, Saeimas Juridiskais birojs un Valsts prezidents pauduši, ka 2003. gada referendumā Latvijas sabiedrība atbalstīja ne vien iestāšanos Eiropas Savienībā, bet arī pievienošanos eirozonai. Tiesa, jāatgādina, ka iekļaušanās eirozonā Latvijai sola ne vien ekonomisko stabilitāti, jaunus investorus un eksporta tirgus, bet būs saistīta arī ar milzīgiem izdevumiem, piemēram, Latvijai būs jāiesaistās finanšu grūtībās nonākušo valstu glābšanas mehānismā, piecus gadus veicot iemaksas par kopējo summu 144,2 miljoni latu jeb 28,8 miljoni latu gadā.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: eiro, eiro ieviešana

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats