Jau vairākus mēnešus pēc kārtas sezonāli izlīdzinātie mazumtirdzniecības apgrozījuma dati ir svārstīgi, uzrādot gan pieaugumu, gan kritumu. Šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, apgrozījums samazinājās par 2,1%, pārtikas preču tirdzniecība saruka par 0,7%, nepārtikas preču mazumtirdzniecība (izņemot degvielu) – par 3,2%, bet degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,7 procentiem.
Lai arī kopumā ir vērojama augoša tendence, un gada mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums vēl arvien ir diezgan iespaidīgs – 7,8%, svārstīgā indikatora uzvedība norāda uz patērētāju noskaņojuma nenoteiktību. Svārstības var daļēji liecināt arī par patērētāju paradumu izmaiņām, kuras ir grūti operatīvi uztvert ar statistiskajām sezonālās izlīdzināšanas metodēm.
Jāatzīmē, ka Latvijas ekonomikas attīstības tendences vēl ir noturīgi spēcīgas, un kāpjošais atalgojuma fonds gan uz bezdarba krituma, gan arī uz algu pieauguma rēķina var tikai uzlabot situāciju mazumtirdzniecības nozarē. Lielākais drauds un iemesls nedrošībai ir meklējams ārējā vidē. Neskaidrā situācija Eiropā negatīvi ietekmē patērētāju drošības izjūtu gan par tekošajiem ieņēmumiem, gan par uzkrājumiem.
Kā liecina Eiropas Komisijas publicētie konfidences indikatori, ekonomiskā vide Eiropas Savienībā maijā ir turpinājusi pasliktināties. Īpaši tas novērojams ražošanas un mazumtirdzniecības sektoros. Jāsaprot, ka Latvija nav atrauta no Eiropas attīstības tendencēm, un augstāk minēto indikatoru kritums var tiešā veidā sākt ietekmēt pieprasījumu pēc Latvijas eksporta. Eksporta kritums var nobremzēt jaunu darba vietu radīšanu un algu kāpumu, kas savukārt var nobremzēt mazumtirdzniecības nozares attīstību.
Rādīt reklāmu
