Trešdien, 30. maijā, finanšu ministrs Andris Vilks atklāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Finanšu ministrijas (FM) organizēto konferenci „Ēnu ekonomika Latvijā – vai gaisma tuneļa galā redzama?”. Par paveikto un plānoto ēnu ekonomikas apkarošanā informēja FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Juris Stinka.
J.Stinka konferences dalībniekiem pavēstīja par ieguvumiem no ēnu ekonomikas apkarošanas pagājušajā gadā ar kopējo ietekmi 47,3 miljonu latu apmērā. 2011. gadā nodokļu ieņēmumi iekasēti par 12,8% vairāk nekā 2010. gadā. Tāpat izpildījās prognozes par ieņēmumiem no papildu nodokļu politikas pasākumiem. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas kārtības maiņa ieņēmumos papildus devusi 7 miljonus latu, minimālās algas paaugstināšana – 11,4 miljonus latu, bet uzņēmumu vieglo automašīnu izmantošanas privātajām vajadzībām nodokļu aplikšanas maiņa – 6,9 miljonus latu.
Tāpat J.Stinka informēja par Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013. gadam izpildi un 2011. gadā veiktajiem papildinājumiem. No 66 pasākumu plānā iekļautajiem uzdevumiem jau izpildīti 48, deviņu pasākumu ieviešanai nepieciešamie dokumenti ir nodoti sabiedriskai apspriešanai, bet pārējo pasākumu izpilde saskaņā ar termiņiem turpinās valsts pārvaldes iestādēs.
„Latvijas ēnu ekonomikas apkarošanā jau paveikts liels darbs, tomēr pie tā nevaram apstāties,” ir pārliecināts A.Vilks. „Ēnu apkarošanas pasākumu plāns ir izveidots, sadarbojoties gan ar sociālajiem partneriem, gan ar uzņēmējiem. Tādēļ jo īpaši svarīgi visiem kopā – Valsts ieņēmumu dienestam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, valsts policijai un robežsardzei, uzņēmējiem un katram iedzīvotājam – to arī īstenot, lai veicinātu mūsu valsts uzņēmējdarbības vides sakārtošanos un radītu godīgas konkurences apstākļus.”
Nozīmīgi paveiktie pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanā ir mantiskā stāvokļa deklarēšana, ko var veikt līdz šā gada 1. jūnijam, „reversā” PVN piemērošana metāllūžņu piegādei un būvniecības pakalpojumiem, no nodokļiem atbrīvoto akcīzes preču ievešanas no trešajām valstīm ierobežošana no vienas reizes dienā uz vienu reizi septiņās dienās, kā arī citi.
Savukārt plānoto pasākumu vidū ir nodokļu atbalsta pasākums, kura mērķis ir atvieglot nodokļu parādu slogu, lai sekmētu Latvijas ekonomikas izaugsmi pēckrīzes periodā. Tas būs vienreizējs pasākums nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanai, ja persona līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu pamatparādu un, ja attiecināms, 10% soda naudas. Jau tagad ir pieņemti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz padziļinātās sadarbības programmas izveidošanu, lai nodokļu maksātāji, kas ir pierādījuši savu izcilību attieksmē (nodokļu saistību izpildē) pret valsti, saņemtu īpašu attieksmi un pretimnākošu sadarbību no valsts puses.
Tāpat ir paredzēti pasākumi nodokļu politikas un administrēšanas jomā, piemēram, nodokļu aprēķināšanai paredzēt iespēju darījumus vērtēt pēc to ekonomiskās būtības, nevis juridiskās formas, noteikt stingrākus nosacījumus interaktīvo azartspēļu organizēšanas jomā, nodrošināt tiesības nodokļu maksātājam slēgt vienošanos ar nodokļu administrāciju par darījuma tirgus vērtības (cenas) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījuma veidam un uzdot pienākumu deklarēt visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskām personām, ja viena darījuma summa, kas ir notikusi vienā operācijā, ar katru darījuma partneri pārsniedz 1000 latu.
Rādīt reklāmu
