2011. gada konsolidētā kopbudžeta deficīts salīdzinājumā ar 2010. gadu samazinājās par 357,8 miljoniem latu un bija 444,9 miljonu latu.
Finanšu ministrijas (FM) provizoriskais novērtējums vispārējās valdības budžeta deficītam 2011. gadā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai ir 4,0% no IKP, kas ir zemāks nekā mērķis (4,5% no IKP pēc EKS metodoloģijas). Vienlaicīgi FM atzīmē, ka deficīta apjoma novērtējums var tikt koriģēts uz valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas iesniegšanas brīdi Eurostat šā gada 1. aprīlī.
„Neraugoties uz to, ka pērn gada sākumā tika plānots budžeta deficīts pat 6,5% apmērā, esam pārliecinoši sasnieguši labākus rezultātus. Tos esam sasnieguši, jo valdība ar Latvijas sabiedrības atbalstu realizē atbildīgu un pārdomātu fiskālo politiku. Šie budžeta deficīta rādītāji apliecina, ka Latvija pilnvērtīgi spēs izpildīt arī Eiropas Savienības kopējā fiskālajā līgumā noteiktos budžeta deficīta mērķus, tādējādi ierindojoties starp atbildīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.
Valsts kases oficiālie budžeta dati par 2011. gada janvāri-decembri liecina, ka aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi palielinājās par 480,3 miljoniem latu jeb 10,4% un bija 5 087,3 miljoni latu, savukārt izdevumi pieauga lēnāk – par 122,5 miljoniem latu jeb 2,3% un bija 5 532,2 miljoni latu. Būtiska fiskālās situācijas uzlabošanās bija vērojama valsts budžetā, kur deficīts bija 425,2 miljoni latu un tas bija būtiski zemāks nekā 2010. gadā (913,1 milj. latu), kā arī mazāks nekā apstiprināts likumā „Par valsts budžetu 2011. gadam” (493,6 milj. latu).
Ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā 2011. gadā pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumu pieaugums, paaugstinoties ekonomiskajai aktivitātei un uzlabojoties nodokļu administrēšanas pasākumiem, kā arī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu pieaugums. Kopējie nodokļu ieņēmumi (ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā) aizvadītajā gadā bija 3 946,7 miljoni latu, kas salīdzinājumā ar 2010. gadu pieauga par 12,6% un pārsniedza 2011. gadā plānoto par 4,5%.
Jau iepriekš minēts, ka kopbudžeta izdevumi 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu pieauga lēnāk, tai skaitā turpināja samazināties uzturēšanas izdevumi – par 76,9 miljoniem latu jeb 1,5%, savukārt kapitālie izdevumi pieauga par 196,3 miljoniem latu jeb 50,4%. Nozīmīgs kapitālo izdevumu pieaugums bija vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, un tā noteicošais faktors bija aktīvāka ES fondu apguve, nodrošinot projektu realizāciju.
Pieaugot pašvaldību budžeta izdevumiem, sevišķi kapitālo izdevumu pozīcijā decembrī salīdzinājumā ar pārējiem mēnešiem, 2011. gadā kopumā pašvaldību budžetā izveidojās deficīts 40 miljonu latu apmērā (decembrī deficīts 56,1 miljons latu). Kā liecina pašvaldību iesniegtie oficiālie mēneša pārskati, Rīgas pilsētas budžetā 2011. gada vienpadsmit mēnešos izveidotais pārpalikums 26,4 miljonu latu apmērā samazinājās līdz deficītam 0,3 miljonu latu apmērā gadā kopumā. Deficīts bija vērojams arī lielākajās pilsētās, piemēram, Jēkabpilī (3,5 miljoni latu), Rēzeknē (5,3 miljoni latu), Ventspilī (2,2 miljoni latu).
Rādīt reklāmu
