Rīgas pagājušā gada budžeta deficīts bijis pavisam niecīgs – tikai 0,1 procents no kopējiem ieņēmumiem. Pašlaik pilsētas budžeta uzkrājums ir tikpat liels, kāds tas bija 2009. gada 1. janvārī, proti, 88,1 miljons latu.
Rīgas mērs Nils Ušakovs informēja, ka starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s Rīgas ilgtermiņa attīstības kredītreitingu paaugstinājusi no BB uz BB+ līmeni – no negatīva uz stabilu, raksta
NRA.lv.
Atzinums sniegts, izvērtējot pašvaldības budžeta plānošanu vairāku gadu garumā. N. Ušakovs jau iepriekš informēja, ka 2009. gadā valsts samazināja savus izdevumus par 247 miljoniem, bet pašvaldības par 392 miljoniem, tajā skaitā Rīga – par 123 miljoniem. 2010. gadā valsts samazināja savus izdevumus par 99 miljoniem, bet pašvaldības par 60 miljoniem, tostarp Rīga par 56 miljoniem.
Vērtējot pagājušā gada budžeta izpildi, N. Ušakovs atzina, ka pozitīvie rādītāji iegūti, pateicoties piesardzīgai budžeta plānošanai. Tādējādi pamatbudžeta ieņēmumi 2011. gadā bijuši par 30 miljoniem latu lielāki, nekā plānots, bet izdevumi – par 26,4 miljoniem latu mazāki par plānoto. «Bija plānots 56 miljonu latu liels budžeta deficīts, tagad ir 400 000 latu,» sacīja N. Ušakovs. Finanšu līdzekļu atlikums, kas 2010. gada sākumā bija 55,7 miljoni latu, pēdējo divu gadu laikā palielinājies un sasniedz 88,1 miljonu latu. Jāatgādina, ka Rīgas dome 2011. gada 1. novembrī atbalstīja grozījumus pagājušā gada budžetā, paredzot deficītu 56,892 miljonu latu jeb 13,2 procentu apmērā no kopējiem ieņēmumiem, kas bija par 1,201 miljonu latu jeb 0,8 procentpunktiem mazāk, nekā bija paredzēts iepriekš.
Plānojot ieņēmumus un izdevumus, pašvaldība par pamatu ņem piesardzīgākās Finanšu ministrijas prognozes attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu. Rīgai nodokļos veicies iekasēt vairāk, nekā bijis plānots, – iedzīvotāju ienākuma nodokli par 3 procentiem vairāk, īpašuma nodokli – par 12, azartspēļu nodokli – par 10, dabas resursu nodokli – par 74 procentiem vairāk, bet nenodokļu un budžeta iestāžu ieņēmumi bijuši par gandrīz 27 procentiem lielāki.
Pašvaldībā skaidro, ka liels ietaupījums izveidojies tāpēc, ka iepirkumu procedūras formalitāšu dēļ nebija iespējams uzreiz gada sākumā uzsākt Eiropas Savienības fondu finansētos projektus un tiem paredzētos līdzekļus apgūs vēlāk.
Šogad Rīgas pašvaldības deficīts plānots 36 miljonu latu apmērā. Tomēr tas nenozīmē, ka iedzīvotājiem nodokļu maksājumi krasi palielināsies, lai varētu piepildīt pilsētas kasi. Nepatīkamākā ziņa attiecas uz garāžu, graustu un autostāvvietu īpašniekiem. Šogad ar nekustamā īpašuma nodokli paredzēts aplikt tādas inženierbūves kā laukumi, ko izmanto maksas autostāvvietām, kā arī piemērot paaugstinātu – 3 procentu – nodokļa likmi graustiem.
Rādīt reklāmu
